Dziedātājputni

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dziedātājputni
Passeri
Dziedātājstrazds (Turdus philomelos)
Dziedātājstrazds (Turdus philomelos)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)

Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta. Pasaulē ir vairāk nekā 4000 dziedātājputnu sugu. Zvirbuļveidīgajiem ir labi attīstīta apakšējā balsene, tāpēc tie spēj radīt visdažādākās skaņas, piemēram, treļļus, vīterus, svilpienus, visas šīs skaņas sauc par putnu dziesmām. Zinātnieki uzskata, ka putnu dziesmas ir radušās pirms 50 miljoniem gadu Gondvanas rietumos, kas vēlāk kļuva par Austrāliju, Jaunzēlandi, Jaungvineju un Antarktīdu. Tikai pēc tam dziedātājputni izplatījās citur pasaulē[1].

Putnu dziesmas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Putnu dziesmas nevajadzētu sajaukt ar putnu saucieniem, kas ir domāti kā brīdinājuma signāli vai kā sasaukšanās, piemēram, migrējot. Putnu dziesmas tiek lietotas teritorijas apzīmēšanai, tās ir putna individualitātes pieteikums un paziņojums par seksuālo gatavību, tādēļ daudzām sugām galvenais dziedātājs ir tēviņš. Tas ar dziesmu cenšas pievērst mātītes uzmanību, kā arī paziņo citiem putnu tēviņiem, ka teritorija ir aizņemta. Ja dziesma kalpo tikai, lai pievērstu mātītes uzmanību, tā ir mazāk atraktīva, daudz vienkāršāka kā putniem, kas dziesmu lieto arī kā "vizītkarti", piemēram, zvirbulis (Passer domesticus) un lakstīgala (Luscinia luscinia).

Ir pētnieki, kas uzskata, ka putni dzied tikai ar augstu hormonu līmeni organismā. Toties profesors Tekumze Fičs saka: «Arī putni droši vien dzied tāpēc, ka tas rada labsajūtu — kā jau visu bioloģisko dziņu apmierināšana. Tā galvenais evolucionārais iemesls ir pēcnācēju radīšana, un tā nenoliedzami ir procesa sastāvdaļa. Taču mēs to darām arī tāpēc, ka tādējādi gūstam baudu. Un tas ir nozīmīgs iemesls! Mēs to darām biežāk, ja hormonu līmenis ir augsts, bet retāk, ja tas ir zems.»

Šo atziņu apstiprina arī 2006.gadā publicētais Ērika Džērvisa pētījums. Dziedātājputnu tēviņos dziedot palielinās dopamīna līmenis. Turklāt tas ir īpaši augsts, ja putni dzied mātītei. Tas ir «labsajūtu» dodošs nervu impulsu pārnesātājhormons, kuram ir nozīmīga lomu arī mācību procesā. Ē.Džērviss uzskata, ka hormona primārā funkcija ir apgūtās informācijas nostiprināšana, bet sekundārā — eiforijas sajūtas radīšana[2].

Lai gan daudzas putnu dziesmas cilvēka ausij ir tīkamas, daudzi dziedātājputni savas dziesmas veido no dažādiem nemuzikāliem trokšņiem, kas cilvēkam nav patīkami.

Dziesmu mācīšanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zobgaļstrazds (Mimus polyglottos)

Katras sugas dziedātājputni dzied atšķirīgi. Jaunie putni iemācās dziedāt, klausoties savos vecākos. Daži pamatdziesmu iemācās savas dzīves pirmajos divos mēnešos. Citiem, piemēram, žubītēm (Fringillidae) šis laiks ilgst līdz pat gadam. Bet daudzbalsu zobgaļstrazds (Mimus polyglottos) visu dzīvi spēj pievienot dziesmai jaunus elementus[3].

Purva ķauķi (Acrocephalus palustris) ir vislabākie atdarinātāji savvaļā. Viņi spēj atdarināt vairāk nekā 99 citu Eiropas putnu balsis, kā arī vismaz 113 Āfrikas putnu balsis. Šīs dziesmas ķauķi iemācās gan migrācijas laikā, gan ziemošanas vietās. Purva ķauķi atdarina visdažādākās citu putnu izdotās skaņas. Tās kombinējot, viņi izveido jaunas dziesmas.

Skaņas veidošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziedātājputni veido visdažādākās skaņas, kā balss aparatūru izmantojot apakšējo balseni. To veido trahejas apakšējā daļa un divu bronhu sākumdaļa. Apakšējā balsenē atrodas plāna membrāna. Tā vibrē, kad tai cauri plūst gaiss, tādējādi radot skaņas. Apakšējās balsenes darbību kontrolē speciāli muskuļi, dodot iespēju radīt atšķirīgas skaņas.

Putniem ieelpojot, gaiss caur bronhiem un plaušām vispirms nonāk pakaļgala gaisamaisos. Izelpojot ar skābekli bagātais gaiss no pakaļgala gaisamaisiem ieplūst plaušās, bet no priekšējiem gaisamaisiem izplūst ārā. Tādējādi ar skābekli bagātais gaiss plaušās nonāk divreiz, bagātinot ar skābekli asinis. Līdzdalība elpošanā nav gaisamaisu vienīgā funkcija. Tajos sakrājas gaisa rezerves, kas nepieciešamas, ja putnam īsā laikā jāpatērē daudz enerģijas, piemēram, dziedātājputniem garas dziesmas laikā[4].

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziedātājputni dalās četrās grupas pēc to knābja formas:

  • Tievknābji (Tenuirostres) - knābis ir garš, tievs, vairāk vai mazāk ieliekts, pirksti, īpaši aizmugurējais, ir gari. Barojas ar kukaiņiem, daži ar ziedu nektāru. Šai grupai pieder dzimtas: mizložņas (Certhiidae), medusputni (Meliphagidae), nektārputni (Nectrariniidae) un citas.
  • Platknābji (Latirostres) - knābis ir īss, gluds, ar platu atvērumu un veidots it kā no trīs plaknēm. Spārni gari un smaili. Platknābji ir ļoti labi lidotāji, barojas ar kukaiņiem. Šai grupai pieder tikai viena dzimta: bezdelīgas (Hirundinidae)

Graudēdāji un kukaiņēdāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziedātājputni tiek dalīti arī pēc citiem principiem. Tie sadalās putnos, kas ēd graudus un kas ēd kukaiņus. Šāds dalījums kļūst svarīgs, ja par putniem ir jāuzņemas rūpes un tie ir jāpabaro. Abu šo grupu putnu dziesma arī ir atšķirīga.

  • Graudēdāji, piemēram, kanārijputniņi (Serinus canaria), žubītes (Fringilla), ķivuļi (Carduelis spinus), krustknābji (Loxia) viegli pierod pie cilvēka un aprūpes no malas. To dziedāšana nav daudzveidīga, dziesmas varētu saukt par vienkāršām.
  • Kukaiņēdāji, piemēram lakstīgalas (Luscinia luscinia), mežastrazdi (Turdidae), strazdi (Sturnidae), erickiņi (Phoenicurus phoenicurus), ķauķi (Sylvidae), čuņčiņi (Phylloscopus collybita), vālodzes (Oriolidae) ir daudzbalsīgi dziedātāji, to melodijas ir sarežģītas un bieži melodiskas. Tos ir grūti pieradināt, kā arī rūpēties par tiem ir sarežģīti. Daudzi no šiem putniem dzied tikai naktī.

Siblija-Alkvista sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātnieki Kārlis Siblijs (angļu: Charles Sibley) un Džons Eduards Alkvists (angļu: Jon Edward Ahlquist) izveidoja putnu sistematizāciju, kas balstīta uz DNS pētījumiem. Pavisam nesen no ķauķu dzimtas (Sylviidae) ir izdalīta čuņčiņu dzimta (Phylloscopidae). Pēc Siblija-Alkvista sistemātikas dziedātājputnu dzimtas dalās divās lielās grupās Corvida un Passerida:

Corvida[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Passerida[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]