Zvirbuļveidīgie
| Zvirbuļveidīgie Passeriformes (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
_I_IMG_7881.jpg) Mājas zvirbulis (Passer domesticus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Apakšklase | Īstie putni (Neornithes) |
| Infraklase | Neognati (Neognathae) |
| Virskārta | Papagaiļu un zvirbuļu virskārta (Psittacopasserae) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Iedalījums | |
|
3 apakškārtas:
| |
 Zvirbuļveidīgie Vikikrātuvē | |
Zvirbuļveidīgo putnu kārta (Passeriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae). Tā apvieno vairāk kā pusi no visiem putniem pasaulē. Zvirbuļveidīgo kārtā ir 6456 sugas, kas iedalās apmēram 100 dzimtās.[1] Bieži zvirbuļveidīgos putnus sauc arī par dziedātājputniem (Passeri), kas ir tikai viena zvirbuļveidīgo putnu apakškārta no trijām. Kārtai nosaukumu ir devis mazais mājas zvirbulis (Passer domesticus), tādējādi tiek uzsvērts zvirbuļveidīgo putnu salīdzinoši mazais augums. Zvirbuļveidīgo putnu tuvākie radinieki ir papagaiļveidīgie (Psittaciformes).[2]
1988. gada aprīļa beigās Latvijā uzkrita daudz sniega un pazeminājās gaisa temperatūra. Tajā pavasarī bojā gāja simtiem tūkstošu putnu, īpaši zvirbuļveidīgie. Daudzu sugu ligzdojošās populācijas uz vairākiem gadiem stipri samazinājās.[3]
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Daudziem zvirbuļveidīgajiem ir neliels knābis, kas piemērots dažādas barības, piemēram, kukaiņu un sēklu ēšanai. Daži zvirbuļveidīgie, piemēram, čakstes (Laniidae), pārtiek no sīkiem dzīvniekiem.
Zvirbuļveidīgajiem putniem ir īpatnēja kāju uzbūve, tāpēc tie var pieķerties pie tieviem zariem, niedrēm un zāles stiebriem. Trīs kāju pirksti ir vērsti uz priekšu, bet viens — atpakaļ. Tas ļauj turēties pie zara pat guļot. Apmetoties atpūsties, zvirbuļveidīgie putni pietupjas un saliec kājas. Kāju cīpslas savelkas, nodrošinot pirkstu ciešo satvērienu. Katras kājas četri pirksti ar nagiem stingri aptver zaru. Vienīgais zvirbuļveidīgais putns, kas spēj ienirt ūdenī, ir ūdensstrazds (Cinclus cinclus ). Tas dzīvo strauju upju krastos un medījumu galvenokārt ķer zem ūdens. Lai zem ūdens varētu virzīties uz priekšu un uz leju, viņš atgrūžas ar spārniem. Ar lielajiem nagiem pieķeroties pie akmeņiem, ūdensstrazds var staigāt arī pa upes dibenu.
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Zvirbuļveidīgie putni visbiežāk veido monogāmus pārus.[4] Iestājoties vairošanās sezonai, putni daudz laika pavada, lai iekārtotu ērtu ligzdu. Daudzi putni, piemēram, ķauķi (Sylviidae) veido kausveida ligzdu. Citi, piemēram, somzīlītes (Remizidae) no zāles un sūnām vij sarežģītas, zaros iekārtas ligzdas. Lai aizsargātos no plēsējiem, tās noslēpj īsto ieeju un izveido viltus ieeju. Arī audējputni (Ploceidae) ir meistarīgi ligzdu būvētāji. Viņi savieno kopā lapas, izmantojot augu stiebrus. Šādā nomaskētā, no lapām izveidotā dobumā tiek iebūvēta ligzda.
Mazuļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tikko izšķīlušies zvirbuļveidīgo mazuļi ir kaili, akli un bezpalīdzīgi. Vecāki par viņiem rūpējas tik ilgi, līdz tie spēj paši par sevi rūpēties. Mazuļu izkārnījumi veido želejveida granulas. Tas vecākiem ļauj viegli iztīrīt ligzdu un izmest izkārnījumus tālāk no ligzdas, lai nepievērstu plēsēju uzmanību.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Zvirbuļveidīgo kārta (Passeriformes)
- Dziedātājputnu apakškārta (Passeri)
- Jaunzēlandes paceplīšu apakškārta (Acanthisitti)
- Tirāniņu apakškārta (Tyranni)
Latvijas zvirbuļveidīgie
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zvirbuļveidīgo putnu kārtā Latvijā sastopamas 28 dzimtas[5], kuras visas pieder dziedātājputnu apakškārtai (Passeri):
- Zvirbuļveidīgo kārta (Passeriformes)
- Arktikas stērstu dzimta (Calcariidae)
- Bārdzīlīšu dzimta (Panuridae)
- Bezdelīgu dzimta (Hirundinidae)
- Cielavu dzimta (Motacillidae)
- Cīruļu dzimta (Alaudidae)
- Čakstu dzimta (Laniidae)
- Dzilnīšu dzimta (Sittidae)
- Garastīšu dzimta (Aegithalidae)
- Kāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae)
- Krāšņgalvīšu dzimta (Regulidae)
- Ķauķīšu dzimta (Phylloscopidae)
- Ķauķu dzimta (Sylviidae)
- Mežastrazdu dzimta (Turdidae)
- Mizložņu dzimta (Certhiidae)
- Mušķērāju dzimta (Muscicapidae)
- Paceplīšu dzimta (Troglodytidae)
- Peļkājīšu dzimta (Prunellidae)
- Sisinātājķauķu dzimta (Locustellidae)
- Somzīlīšu dzimta (Remizidae)
- Stērstu dzimta (Emberizidae)
- Strazdu dzimta (Sturnidae)
- Ūdensstrazdu dzimta (Cinclidae)
- Vālodžu dzimta (Oriolidae)
- Vārnu dzimta (Corvidae)
- Zīdastu dzimta (Bombycillidae)
- Zīlīšu dzimta (Paridae)
- Zvirbuļu dzimta (Passeridae)
- Žubīšu dzimta (Fringillidae)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Orders of Birds: Psittaciformes, 2018
- ↑ Jumping genes capture deep relationships between parrots and songbirds
- ↑ «Latvijas ornitoloģijas vēsturē – nozīmīgi notikumi un jubilejas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 23. februārī.
- ↑ «Ja nav pēcnācēju, nav arī uzticības». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2009. gada 3. aprīlī.
- ↑ Zvirbuļveidīgo kārta (Passeriformes)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Putni (Aves): Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) Arhivēts 2012. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- Zvirbuļveidīgie putni; Ordo: Passeriformes Arhivēts 2009. gada 22. martā, Wayback Machine vietnē.
- Murd, čalo, čivina un taurē putnu ceļš
- Воробей Arhivēts 2020. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē. (Русский текст)
|