Atapasku valodas
| Atapasku valodas | |
|---|---|
| Ģeogrāfiskā izplatība | Ziemeļamerikas rietumi |
| Ģenētiskā klasifikācija |
Dene-Jeņisejas ?
|
| Atzari | |
| ISO 639-2 | ath |
 | |
| Atapasku valodu izplatība pirmskolonizācijas laikmetā (atapasku + ejaku + tlinkitu) | |
Atapasku valodas (arī atabasku, dene, senāk latv. arī atabaskiešu) ir Ziemeļamerikas indiāņu valodu grupa jeb apakšsaime, kas pieder na-dene valodu saimei. Valodu skaita un pratēju ziņā atapasku grupa ir otra lielākā (aiz jutu-acteku valodu saimes) Ziemeļamerikā.
Vārds atapaski ir 1826. g. amerikāņu angliskots Athabaskas ezera nosaukums Kanādas vidienē (mežu krī (algonkinu grupa) valodā — aðapaskāw,— "[kur] tur augi ir viens aiz otra"). 1836. g. šis vārds tika akceptēts Ziemeļamerikas indiāņu valodu klasifikācijā. Lai arī lingvistikā un antropoloģijā parasti tiek izmantots šis termins, 2012. gadā ikgadējā Atabasku Valodu konference mainīja nosaukumu uz Dene Valodu konference.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atapasku valodas pieņemts iedalīt trīs lielās grupās.
Ziemeļu atapaski
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Dienvidaļaskas apakšgrupa
- Centrālaļaskas-Jukonas apakšgrupa
- 3. deg-hinagu
- 4. holikačuku
- 5. kojukoni
- 6. augšējo kuskokvimu
- 7. zemienes tananu
- 8. tanakrosu
- 9. augšējo tananu
- 10.dienvidu tučonu
- 11.ziemeļu tučonu
- 12.gvičinu (kučinu, oficiālas valodas statuss Kanādas Ziemeļrietumu Teritorijā)
- 13. hanu
- Ziemeļrietumu Kanādas apakšgrupa
- 14. tagišu
- 15. tahltanu
- 16. kasku
- 17. sekanu ((†)
- 18. dunez (bīveru)
- 19. sleivu (oficiālas valodas statuss Kanādas Ziemeļrietumu Teritorijā)
- 20. mauntinu
- 21. bīrleiku
- 22. heiru
- 23. dogribu
- 24. dene sulinu (oficiālas valodas statuss Kanādas Ziemeļrietumu Teritorijā)
- tsesautu apakšgrupa
- 25. tsesautu (†)
- Centrālās Britu Kolumbijas apakšgrupa
- 26. ziemeļu karieri
- 27. karieru
- 28. čilkotinu
- 29. nikolu (†)
- sarsi apakšgrupa
- 30. sarsu
- kvalhiokui-klatskani
- 31. kvalhioku-klatskani (†)
Klusā okeāna piekrastes atapaski
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kalifornijas atapasku apakšgrupa
- 32. hupu
- 33. matolu (†)
- 34. Īlas upes dialekti
- 35. kato (†)
- Oregonas atapasku apakšgrupa
- 36. Umpkuas augšteces (†)
- 37. Rogues lejteces (†)
- 38. tolovas
Dienvidu atapaski
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- līdzenumu apaču apakšgrupa
- 39. kaiova-apaču (†)
- rietumu apaču apakšgrupa
- A. čirikavu-meskalero
- 42. navahu
- 43. rietumu apaču
- austrumu apaču apakšgrupa
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziemeļu atapasku valodas aizņem plašu reģionu Kanādas ziemeļrietumos un lielākajā Aļaskas daļā. Šī areāla valodas ir grūti klasificēt grupās; tās veido t. s. dialektu ķēdi jeb kontinuumu, kurā jebkurai kaimiņu valodai var būt kopīgas iezīmes.
Lielākā daļa Klusā okeāna atapasku valodu ir izzudušas. Tās stipri atšķiras kā viena no otras, tā no citu reģionu atapasku valodām.
Dienvidu atapaski apdzīvo ASV dienvidrietumus. Tās atdalījās no ziemeļu reģiona vairākus gadsimtus pirms eiropiešu ierašanās. Šīs valodas ir savstarpēji tuvi radniecīgas. Grupai piederošā navahu valoda ir vislabāk saglabājusies indiāņu valoda Ziemeļamerikā, un aptuveni pusei no gandrīz 300 000 navahiem tā ir dzimtā valoda.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Aļaskas Pamatiedzīvotāju Valodu Centrs angl.
- Kalifornijas atapaski angl.
- [https://web.archive.org/web/20130412031154/http://www.lanecc.edu/library/don/athapaskan.htm Arhivēts 2013. gada 12. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Oregonas atapaski angl.]