Dienvidu atapasku valodas
| Dienvidu atapasku valodas | |
|---|---|
| Ģeogrāfiskā izplatība | ASV dienvidrietumi |
| Ģenētiskā klasifikācija |
Dene-Jeņisejas ?
|
| Atzari |
|
 | |
| Dienvidu atapasku valodu vēsturiskā izplatība. | |
Dienvidu atapasku (arī apačeanu) valodas ir atapasku valodu apakšsaime, kas bija izplatīta Ziemeļamerikas dienvidrietumos (Arizonā, Ņūmeksikā, Kolorādo, Jūtā, Sonorā, Teksasā, kā arī Oklahomas centrālajā daļā).
Dienvidu atapaski atšķēlās no Aļaskas atapaskiem un pārcēlās uz dienvidiem vēl pirms eiropiešu kolonizācijas. Šīs dienvidu grupas valodas ir tuvu radnieciskas un skaidri izdalās kā apakšsaime.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apakšsaimei pieder septiņas valodas. Pamatojoties uz valodu ģeogrāfisko izplatību, tās iedala divās grupās: Lielo līdzenumu apaču un Dienvidrietumu.
I. Līdzenumu
II. Dienvidrietumu
- A. Rietumu
- 1. Čirikavu-meskaleru
- 2. Navahu
- 3. Rietumu apaču (koijotero apaču)
- a. Tonto (ziemeļu tonto, dienvidu tonto)
- b. Balto kalnu apaču
- c. Sankarlosas apaču
- B. Austrumu
Lielo līdzenumu atzaru pārstāv viena valoda - kaiovu apaču, kas izmira 21. gadsimtā. Kaiovu apači bija izveidojušies par tipisku līdzenumu dienvidu kultūras pārstāvjiem un bija cieši lingvistiski svešo kaiovu sabiedrotie.
Izmirušas ir čirikavu un lipanu valodas. Čirikavu valodu daļēji asimilēja meskaleru valoda rezervātā, kur mitinās abu šo cilšu pēcteči.