Dialekts

Vikipēdijas lapa

Dialekts (grieķu: διάλεκτος (dialektos); no διαλέγομαι — ‘runāt, izskaidroties’) ir valodas paveids, kas vēsturiski radies samērā plašā apvidū, un tajā var būt ietvertas vairākas izloksnes vai izlokšņu grupas. Dialekts ir pilnvērtīga runas (ne obligāti rakstveida) sazināšanās sistēma ar savu leksikonu un gramatiku.

Par dialektu dēvē arī kādas atsevišķas sociālas grupas lietotu valodas paveidu, kas atšķiras ar savdabīgu leksiku un frazeoloģiju.

Latviešu valodai ir trīs pamatdialekti: lībiskais jeb tāmnieku dialekts, vidus dialekts un augšzemnieku dialekts.