Atbrīvošanas alejas pārvads
Jump to navigation
Jump to search
Atbrīvošanas alejas pārvads | |
---|---|
Ceļa pārvads 2007. gadā | |
Transporta veids | Autotransports |
Šķērso | Krustpils—Rēzekne II |
Atrašanās vieta |
![]() |
Koordinātas | 56°31′14″N 27°20′22″E / 56.52056°N 27.33944°EKoordinātas: 56°31′14″N 27°20′22″E / 56.52056°N 27.33944°E |
Tilta tips | Ceļa pārvads |
Materiāli | dzelzsbetons |
Balstu skaits | 10 |
Garums | 270 m (600 m) |
Tilts atklāts | 1981 |
Atbrīvošanas alejas pārvads ir satiksmes pārvads Rēzeknē pār dzelzceļa līniju Krustpils—Rēzekne II, kas savieno Centra un Ziemeļu rajonus.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kad 20. gs. 50. gados tika būvēts pilsētas Ziemeļu rajons, kurā atradās lielākās rūpnīcas, nokļūt tajās no Centra rajona varēja šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi, bet nereti pie tās vajadzēja gaidīt vairāk nekā 10 minūtes. Kad 20. gs. 60. un sevišķi 70. gados Ziemeļu rajons bija kļuvis par blīvi apbūvētu daudzdzīvokļu namu masīvu ar divām skolām un rūpnīcām, kurās strādājošu skaits pārsniedza 2000 darbiniekus, aktuāla problēma bija biežie sastrēgumi un garās rindas pie dzelzceļa pārbrauktuves. Tādēļ 70. gados tika uzsākta viadukta būvniecība, kas tika nodots ekspluatācijā 1981. gadā.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Kūkojs, A. 1985. Septiņkalne. Rēzeknei - 700. Rīga, Avots. 107. - 108. lpp.
![]() | Šis ar Rēzekni saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
![]() | Šis ar ceļiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|