Ziemeļu rajons (Rēzekne)

Šis raksts ir par Rēzeknes mikrorajonu. Par citām jēdziena Ziemeļu rajons nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ziemeļu rajons
skats uz Ziemeļu rajonu no viadukta 2015. gada vasarā
Ziemeļu rajona aptuvenās robežas
Pamatinformācija
Pilsēta	Rēzekne
Platība	3,61 km2[nepieciešama atsauce]
Ūdenstilpes	nav
Parki	Koncentrācijas nometnes „Štalag-340” skvērs
Transports
Autobuss	3., 4., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 21.
Papildinformācija
Pasta indekss	LV-4604

Ziemeļu rajons ir viens no jaunākajiem Rēzeknes mikrorajoniem, kurš sāka veidoties pēc Otrā pasaules kara, kad Rēzekne sāka veidoties par nozīmīgu reģiona rūpniecisko centru. Rajons primāri veidojās kā pilsētas rūpnieciskais rajons. Rajona robeža pilsētā iet pa Ventspils—Maskavas un Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijām.

Vēsture

1950. gadu Rēzeknes panorāma, tālumā redzamas pirmās Ziemeļu rajona ēkas.

Bijušās būvniecības un uzstādīšanas pārvaldes dzīvojamās mājas šodien.

Kultūras un atpūtas centrs "Ziemeļblāzma" ilgus gadus bija RPKK kultūras centrs

Rēzeknes Ziemeļu rajons sāka veidoties uz Kleperovas ciema teritorijas, kas tolaik bija ciema padomes centrs. Pirmās ēkas, kuras tika uzceltas vēl ciemā, bija būvniecības un uzstādīšanas pārvaldei (krievu: строительно-монтажное управление, saīsināti СМУ) piederošās trīs dzīvojamās mājas, kurām bija sava katlu māja un veikals.

Pēc Kleperu ciema padomes likvidēšanas 1954. gadā lielākā daļa Kleperovas tika pievienota Rēzeknei. Kopš tā laika Ziemeļu rajonā sākās masveida būvniecība. 1957. gadā Ziemeļu rajonā tika uzbūvēts Piena konservu kombināts, bet pēc pieciem gadiem ekspluatācijā tika nodota Slaukšanas iekārtu rūpnīca.

Latvijas PSR Ministru Padome 1967. gadā pieņēma lēmumu izveidot elektrisko būvinstrumentu rūpnīcu, kuru arī paredzēja celt Ziemeļu rajonā. «Rēzeknes elektrobūvinstrumentu rūpnīcas» (REBIR) pirmo kārtu komisija pieņēma 1970. gada 31. decembrī. Pirmā rūpnieciskā elektroinstrumentu partija tika izlaista 1971. gada 10. decembrī. Rūpnīcas celtniecība pabeigta 1973. gada 1. janvārī.