Atklātā tirgus operācijas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Atklātā tirgus operācijas(angļ. Open Market Operations - OMO) ir viens no galvenajiem centrālās bankas monetārās politikas rīkiem. Atklātajā tirgū vērtspapīri tiek pirkti (vai pārdoti) ar mērķi palielināt (vai samazināt) naudas daudzumu finanšu sistēmā.[1][2]

Tās tiek izmantotas naudas tirgus procentu likmju pārmaiņu virzībai, likviditātes jeb brīvo līdzekļu apjoma regulēšanai, kā arī lai dotu signālus par ECB monetārās politikas nostāju. Atklātā tirgus operācijas parasti veic valstu centrālās bankas pēc ECB iniciatīvas.[3]

Tirgus operāciju veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atklātā tirgus operācijas var iedalīt šādi:

• galvenās refinansēšanas operācijas

• ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas

• precizējošās operācijas.

Strukturālas operācijas, izmantojot reversos darījumus, tiešos darījumus un parāda sertifikātu emisiju.[4][5][6]

Pārskats par Eirosistēmā izmantotajiem atklātā tirgus operāciju veidiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atklātā tirgus operācijas Darījumu veidi Termiņš Biežums Procedūra
Likviditāti palielinošie Likviditāti samazinošie
Galvenās refinansēšanas operācijas Reversie darījumi 1 nedēļa Katru nedēļu Galvenās refinansēšanas operācijas
Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas Reversie darījumi 3 mēneši Katru mēnesi Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas
Precizējošās operācijas Reversie darījumi Reversie darījumi Nestandartizēts Neregulāri Precizējošās operācijas
Valūtas mijmaiņas darījumi Termiņnoguldījumu piesaiste
Valūtas mijmaiņas darījumi
Strukturālās operācijas Reversie darījumi Parāda sertifikātu emisija Standartizēts/

nestandartizēts

Regulāri un neregulāri Strukturālās operācijas
Tiešā pirkšana Tiešā pārdošana Neregulāri

[3]

Atklātā tirgus operācijas instrumenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • reversie darījumi;
  • valūtas mijmaiņas darījumi monetārās politikas mērķiem;
  • termiņnoguldījumu piesaiste;
  • ECB parāda sertifikātu emisija;
  • tiešie darījumi.[7]

Tirgus operāciju loma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atklātā tirgus operācijām ir svarīga loma procentu likmju kontrolē, likviditātes stāvokļa pārvaldībā tirgū un monetārās politikas ievirzes paziņošanā. Eurosistēmas regulārās atklātā tirgus operācijas ir vienas nedēļas likviditātes nodrošināšanas operācijas euro (galvenās refinansēšanas operācijas jeb GRO) un trīs mēnešu likviditātes nodrošināšanas operācijas (ilgtermiņa refinansēšanas operācijas jeb ITRO). GRO kalpo tam, lai virzītu īstermiņa procentu likmes, pārvaldītu situāciju likviditātes jomā un paziņotu monetārās politikas ievirzi eurozonā, savukārt ITRO nodrošina finanšu nozarei papildu – ilgāka termiņa – refinansēšanu. Mazāk regulāras atklātā tirgus operācijas ir precizējošās operācijas un strukturālās operācijas. Precizējošo operāciju mērķis ir reaģēt uz negaidītām likviditātes svārstībām tirgū, it īpaši lai mazinātu to ietekmi uz procentu likmēm, savukārt strukturālo operāciju galvenais mērķis ir pastāvīgi koriģēt euro sistēmas strukturālo pozīciju attiecībā pret finanšu nozari.[8][7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]