Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūts
| Valsts |
 Latvija |
|---|---|
| Dibināts | 1994 (1957) |
| Atrašanās vieta | Jelgavas iela 3, Rīga |
| Tips | Latvijas Universitātes struktūrvienība |
| Direktors | Inga Šīrante |
| Mājaslapa | [1] |
Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūts (LU ASI) ir Latvijas Universitātes zinātniskais institūts, kurš veic starptautiska līmeņa fundamentālus un lietišķus pētījumus atomfizikā, spektroskopijā, fotonikā, kvantu fizikā un ar tām saistītajās starpnozarēs, kā arī veic pētījumus, kuri saistīti ar optisko frekvences standartu izveidi un precīzu optisko frekvenču mērījumiem ar femtosekunžu frekvenču ķemmi. Institūtā tiek arī izstrādātas jaunas optiskās metodes un ierīces izmantošanai ražošanā, medicīnā un vides monitoringā.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1957. gadā LZA Fizikas institūtā nodibināja Teorētiskās fizikas laboratoriju (vadītājs Viktors Veldre), kas pētīja elektronu un atomu sadursmes, kodolfiziku, magnetohidrodinamiku un cietvielu fiziku. Savukārt 1967. gadā uz LVU Eksperimentālās fizikas katedras bāzes izveidoja Spektroskopijas problēmu laboratoriju (vadītāja E. Krauliņa), kas nodarbojās ar dažādu elementāro sadursmju un fotoprocesu pētījumiem vielas gāzveida fāzē, eksperimentos izmantojot modernās spektroskopijas metodes un lāzerus.[2]
1994. gadā, apvienojoties LU Spektroskopijas problēmu laboratorijai un LZA Fizikas institūta Teorētiskās Fizikas laboratorijai, tika izveidots Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūts. 2010. gadā izveidoja Latvijas Universitātes Astronomijas, Atomfizikas un Spektroskopijas un Ģeodēzijas un Ģeoinformātikas institūtu asociāciju “FOTONIKA-LV”.[3] 2019. gada janvārī institūts pārcēlās uz Latvijas Universitātes Zinātņu māju Jelgavas ielā 3 Torņakalna apkaimē.
Direktori
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Māris Jansons (1994—1997)
- Mārcis Auziņš (1998–2003)
- Jānis Spīgulis (2004–2012)
- Aigars Ekers (2012–2014)
- Inga Šīrante (no 2017)
Laboratorijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Teorētiskās fizikas laboratorija (vada R. Veilande): atomu enerģētisko struktūru aprēķini pie dažādām ārēju lauku iedarbībām
- Biofotonikas laboratorija (J. Spīgulis): Optisko metožu un ierīču izstrāde medicīniskiem un tehnoloģiskiem pielietojumiem
- Augstas izšķirtspējas spektroskopijas un gaismas avotu tehnoloģijas laboratorija (A. Skudra): Plazmas spektroskopiskie pētījumi, augstfrekvences bezelektrodu lampu tehnoloģiju izstrāde
- Atomfizikas, atmosfēras fizikas un fotoķīmijas laboratorija (A. Ūbelis): Atomu spektru un atomāro konstanšu mērījumi, atmosfēras piesārņojums un fotoķīmiskie procesi atmosfērā, spektroskopijas un impulsu fotolīzes metodes
- Kvantu optikas laboratorija (J. Alnis): Optisko frekvenču metroloģija izmantojot femtosekunžu optisko frekvenču ķemmi, optisko un radiofrekvences standartu uzlabošana, ultra- stabilu optisko rezonatoru izveide
- Optisko biosensoru un funkcionālo nanomateriālu laboratorija (R.Viter): jaunu fotonisko nanomateriālu izstrāde optiskajiem ķīmiskajiem sensoriem un biosensoriem izmantošanai medicīnā un lauksaimniecībā;jaunu nanomateriālu fotoinducētu procesu izpēte;funkcionālo nanomateriālu izstrāde vides monitoringam, fotokatalizēšanai un piesārņotāju noteikšanai;funkcionālu nanomateriālu izstrāde īpašiem medicīniskiem lietojumiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Atomfizikas un spektroskopijas institūta mājaslapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 16. augustā. Skatīts: 2018. gada 24. augustā.
- ↑ «Ieskats institūta vēsturē». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 24. augustā.
- ↑ «Observatorijas veidošanās īsa hronoloģija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 24. augustā.