Mārcis Auziņš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mārcis Auziņš
Auziņš 2010. gadā
Auziņš 2010. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1956. gada 11. janvārī (61 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Fizika
Alma mater Latvijas Universitāte
Šis raksts ir par fiziķi. Par citām jēdziena Auziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Mārcis Auziņš (dzimis 1956. gada 11. janvārī) ir latviešu fiziķis, zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. No 2007. līdz 2015. gadam viņš bija Latvijas Universitātes rektors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā. Pēc Rīgas 49. vidusskolas pabeigšanas no 1974. līdz 1979. gadam studējis fiziku Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Vēlāk, no 1986. līdz 1988. gadam, pēcdoktora studijās Pekinas Universitātē (Ķīna) un Rietumu Ontario Universitātē (Kanāda). Jau 1973. gadā sācis strādāt Latvijas Universitātē par laborantu Ķīmijas fakultātē. Pēc tam no 1998. līdz 2003. gadam bijis lektors, docents un Eksperimentālās fizikas katedras vadītājs, kā arī Atomfizikas un Spektroskopijas institūta direktors. 1995. gadā M. Auziņu ievēlēja par Latvijas Universitātes profesoru. No 2002. līdz 2007. gadam Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns. 2007. gadā ievēlēts par Latvijas Universitātes rektoru. No 1998. līdz ievēlēšanai par rektoru M. Auziņš vadīja Latvijas Universitātes Senātu.

Paralēli darbam Latvijas Universitātē strādājis vairākās ārvalstu augstskolās kā viesprofesors (Apvienotā Karalistē, ASV). Pateicoties aktīvajam zinātniskajam darbam, 1998. gadā M. Auziņu ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli. Šobrīd viņš darbojas arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Senātā. Latvijas Zinātnes padomes loceklis, European Physical Society izpildkomitejas loceklis, American Physics Society un Apvienotās Karalistes Institute of Physics biedrs, zinātniskā žurnāla Central European Journal of Physics redaktors. M. Auziņš ir vairāk nekā 100 zinātnisko rakstu autors recenzējamos starptautiskos žurnālos un vairāk nekā 140 konferenču referātu autors.

Nozīmīgākās publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • M.Auzinsh, R.Ferber. Optical Polarization of Molecules. Cambridge: Cambridge University Press, 1995, 306 p.; second ed. 2005, 322 p. (monogrāfija)
  • M.Auzinsh, D.Budker, and S.M. Rochester. Optically polarized atoms: understanding light-atom interactions. Oxford University Press, 2010, 380 p. (monogrāfija)
  • M. Auzinsh, R. Ferber, F. Gahbauer, A. Jarmola, L. Kalvans, A. Papoyan, D. Sarkisyan; Nonlinear magneto-optical resonances at D1 excitation of 85Rb and 87Rb in an extremely thin cell. Physical Review A, 2010
  • M. Auzinsh, E. I. Dashevskaya, I. Litvin, E. E. Nikitin and J. Troe. Lambda-Doubling Spectroscopy in the Low-Temperature Capture of NO(X2?1/2) in Low Rotational States by C+ Ions. The Journal of Chemical Physics, 2009
  • M. Auzinsh, R. Ferber, F. Gahbauer, A. Jarmola, L. Kalvans. Detailed studies of non-linear magneto-optical resonances at D1 excitation of Rb-85 and Rb-87 for partially resolved hyperfine F-levels. Phys. Rev. A, 2009
  • M. Auzinsh, E. I. Dashevskaya, I. Litvin, E. E. Nikitin and J. Troe. Nonadiabatic transitions between lambda-doubling states in the capture of a diatomic molecule by an ion. J. Chem. Phys. 2008
  • M.Auzinsh, K. Blushs, R.Ferber, F.Gahbauer, A.Jarmola, M.Tamanis. Level-crossing spectroscopy of the 7, 9, and 10D states of Cs in an external electric field. Proc. of SPIE, 2007
  • M.Auzins, K. Blush, R.Ferber, F.Gahbauer, A.Jarmola, M.Tamanis. Electric field induced symmetry breaking of angular momentum distribution in atoms. Physical Reviews Letters, 2006

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ivars Lācis
Latvijas Universitātes rektors
2007—2015
Pēctecis:
Indriķis Muižnieks