Torņakalns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Rīgas pilsētas apkaimi. Par citām jēdziena Torņakalns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Torņakalns
Улица Баускас.jpg
Bauskas iela Torņakalnā. 2010. gads.
Tornakalns karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.gif Rīga
Priekšpilsēta Zemgales priekšpilsēta
Pilsētas daļas Bieķensala
Mūkusala
Platība 3,210 km²
Iedzīvotāju skaits 7 406 (2010)
Ievērojamas celtnes LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs
Transports
Autobuss 10., 23., 26., 44., 46., 56.
Trolejbuss 27.
Tramvajs 10.
Papildinformācija
Pasta indekss LV-1004
Ārējā saite apkaimes.lv

Torņakalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Bieķensala un Mūkusala. Torņakalna apkaime atrodas nedaudz uz dienvidiem no Pārdaugavas centrālajām apkaimēm. Tā robežojas ar Āgenskalna, Vecpilsētas (tiešais sauszemes savienojums tikai pa Akmens tiltu), Salu (tiešie sauszemes savienojumi tikai pa Dzelzceļa un Salu tiltiem), Ziepniekkalna, Atgāzenes un Bieriņu apkaimēm. Torņakalna apkaimes robežas ir Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Rīgas—Jelgavas dzelzceļš, dzelzceļa loks, Mārupīte, Māras dīķis, Mazais Arkādijas dārzs, Ojāra Vācieša iela, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts, Daugava.

Torņakalna apkaimes kopējā platība ir 3,210 km², kas ir par apmēram 2/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 8 557 metri. Neskatoties uz skaidri noteiktajām un arī praksē viegli identificējamām apkaimes robežām, tradicionāli par Torņakalnu ir uzskatīta tikai pašreiz noteiktās apkaimes centrālā daļa, kamēr tās ZA daļu dēvē par Mūkusalu, DA daļu — par Bieķensalu, bet teritorijas uz Z no dzelzceļa vairāk asociē ar Ojāra Vācieša ielu un Arkādijas parku.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarkanais tornis Pārdaugavā (M. Merian, 1638).

Nosaukuma izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Torņakalna nosaukums cēlies no tā saucamā Sarkanā torņa, kas no 15. līdz 17. gadsimtam atradās seno Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā pie Daugavas pārceltuves. Torņa pakājē ar laiku radās apdzīvota vieta. Vēsturiski avoti liecina, ka 1483. gadā Mārupītes labajā krastā tika uzcelts Rīgas senākais zināmais sardzes tornis — Sarkanais tornis. Tam bijuši seši stāvi (daži attēli liecina par pieciem), bet pats tornis bijis uzbūvēts no sarkaniem ķieģeļiem. Sarkano torni mazāk piemin rakstiski avoti, turpretim vairāk par tā kādreizējo eksistenci liecina dažādas 17. gadsimta sākuma gravīras. Tornis attēlots gan Džakomo Lauro (1603), gan Meirāna (1638), Neimaņa (1612) un Tūma (1612) gravīrās. Tornis atradies Daugavas kreisajā krastā, netālu no Mārupītes ietekas Daugavā. Tagadējā Mārupīte senākos laikos tika dēvēta arī par Marijas dzirnavu strautu, jo Daugavas kreisajā krastā atradušās arī dzirnavas. Torņakalna Sarkanais tornis pēc savas funkcijas bijis sardzes tornis. Tas bijis drošs un labi nocietināts, savukārt no stāvās torņaugšas senākos laikos bijis viegli pārredzēt plašos un vijīgos Pārdaugavas ceļus, kuri plājušies uz Kurzemes un Zemgales pusi. Gadījumos, kad Rīgai no Kurzemes vai Zemgales tuvojās naidnieks, Sarkanā torņa sardzes vīri devuši savā starpā norunātas zīmes pāri Daugavai Rīgas mūri sargājošajiem vīriem, tos brīdinot par nākošajām briesmām. Tornis kļuva nevajadzīgs 17. gadsimtā, kad zviedri, poļu—zviedru karā ieņēmuši Rīgu, Mārupītes otrā pusē uzcēla savu nocietinājumu. Neilgu laiku abas būves pastāvējušas līdzās, bet tad Sarkanais tornis zaudējis savu funkciju. 17. gadsimta otrās puses gravīrās tas vairs nav redzams. Visu šo stāstu interesantāku padara tas, ka precīzu Sarkanā torņa atrašanās vietu neviens mūsdienu arheologs tā arī nav spējis noteikt.[1]

Zināms, ka 17. gadsimtā tagadējā Torņakalna teritorijā atradās divi latviešu ciemi — tā saucamie Zeme — pie torņa tagadējās Jelgavas ielas sākumā (aptuvenās koordinātas: 56°56′17″N 24°5′50″E / 56.93806°N 24.09722°E / 56.93806; 24.09722) un Pusāķu ciems gar tagadējo Vēja ielu (aptuvenās koordinātas: 56°55′34″N 24°5′48″E / 56.92611°N 24.09667°E / 56.92611; 24.09667).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]