Atslēgas kadrs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Atslēgas kadrs animācijās un kino ir zīmējums, kas nosaka sākuma un beigu punktus jebkāda veida saplūdei. Zīmējumi tiek dēvēti par "kadriem", jo to atrašanās vietu laikā mēra kadros uz kinofilmas lentes. Atslēgas kadru secība nosaka, kādu kustību skatītājs redzēs, tā kā atslēgas kadru atrašanās vieta kino, video un animācijās nosaka kustības tiešo laiku. Laika sprīdī var būt divi vai trīs atslēgas kadri, visus pārējos kadrus iestarpina animācijā.

Atslēgas kadru izmantošana kā līdzeklis, lai mainītu parametrus[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Programmatūras pakotnēs, kuras atbalsta animācijas, it īpaši 3D grafika, ir daudz parametru, kurus var mainīt jebkādam objektam. Piemēram, objekts ir gaisma (3D grafikā, gaismas funkcija ir līdzīga kā reālā dzīvē. Tā izraisa apgaismojumu, met ēnu un veido spoguļveida izgaismojumu). Gaismām ir daudz parametru, ieskaitot gaismas intensitāti, stara izmēru, gaismas krāsu un tekstūru, kas radīta no gaismas. Pieņemot, ka animators grib, lai gaismas stara izmērs gludi mainītos no vienas vērtības uz otru noteiktā laika periodā, tas var būt panākts izmantojot atslēgas kadrus. Animācijas sākumā stara izmēra vērtība ir uzstādīta. Vēl viena vērtība ir uzstādīta animācijas beigās. Programma automātiski savieno abas vērtības, aizpildot pārējos kadrus, tādā veidā tiek radīta gluda pāreja starp kadriem.

Video rediģēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nelineārā digitālā video rediģēšanā, tāpat kā video montāžas programmatūrā atslēgas kadrs ir kadrs, kas nosaka izmaiņas starp sākumu un beigām signālam, kas tiek piešķirts. Piemēram, atslēgas kadru ir iespējams uzstādīt tā, lai noteiktu punktu, kurā audio izgaisīs noteiktā līmenī.

Video saspiešana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Video saspiešanā atslēgas kadrs ir zināms arī kā "Intra-frame", kas ir kadrs, kurā attēls ir saglabāts datu plūsmā. Video saspiešanā parādās izmaiņas no viena kadra līdz nākamajam, kas tiek glabāti datu plūsmā, lai ievērojami samazinātu informācijas daudzumu, kas ir jāsaglabā. Šī tehnika balstās uz faktu, ka lielākā daļa video avotu (piemēram, tipiskā filma) ir tikai nelielas izmaiņas attēlā no viena kadra līdz nākamajam. Tad, kad krasas izmaiņas tiek veiktas attēlam, kas parādās, piemēram, kad pārslēdzas no vienas kameras uzņemtās bildes uz citu, šādā situācijā nepieciešams izveidot atslēgas kadru. Visu attēlu noteiktam kadram vajag izvadīt, kad vizuālā atsķirība starp diviem kadriem ir tik liela, ka pārstāvot jauno attēlu pakāpeniski no iepriekšējā kadra būtu vēl sarežģītāks un tam būtu nepieciešams vēl vairāk bitu kā atveidojot visu attēlu.

Video saspiešana glabā tikai inkrementāli izmaiņas starp kadriem (izņemot atslēgas kadrus), tāpēc nav iespējams pārtīt uz jebkādu patvaļīgu vietu video plūsmā. Tas ir tāpēc, ka dati dotajam kadram pārstāv tikai to, kā tas kadrs ir savādāks no iepriekšējā. Šī iemesla dēļ, izdevīgi ir iekļaut atslēgas kadrus patvaļīgā intervālā, kamēr šifrē video. Piemēram, atslēgas kadrs var būt izvadīts vienreiz katras 10 sekundes iekš video, lai gan vizuāli video attēls nemainās pietiekami, lai garantētu automātisku atslēgas kadru izveidi. Tas ļautu veikt meklēšanu iekš video plūsmā kā minimums 10 sekunžu intervālos. Sliktais aspekts ir, ka iegūtai video plūsmai būs lielāks izmērs, jo daudzi atslēgas kadri ir pievienoti, kad tie nav nepieciešami kadru vizuālajam attēlojumam. Šis trūkums neveido nozīmīgu saspiešanas zaudējumu, kad bitu ātrums jau ir uzstādīts uz augstākās vērtības labākai kvalitātei (kā DVD mpeg2 formāts).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis raksts balstās uz materiālu, kas iegūts no Free On-line Dictionary of Computing pirms 2008.gada 1.novembra un pievienoja zem "Atkārtota licencēšana" GFDL terminiem, 1.3 versija vai vēlāka.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]