Auce (upe)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par upi. Par citām jēdziena Auce nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Auce
Auces upe pie Bēnes
Auces upe pie Bēnes
Auce (upe) (Latvija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka Lielauces ezers
56°32′31″N 22°54′48″E / 56.54194°N 22.91333°E / 56.54194; 22.91333
Ieteka Svēte
56°40′41″N 23°36′50″E / 56.67806°N 23.61389°E / 56.67806; 23.61389Koordinātas: 56°40′41″N 23°36′50″E / 56.67806°N 23.61389°E / 56.67806; 23.61389
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija
Garums 86 km
Iztekas augstums 100,8 m
Kritums 94 m  
Gada notece 0,053 km³ 
Baseina platība 309,8 km² 
Galvenās pietekas Govainis, Rīgava
Auce Vikikrātuvē

Auce, arī Aucīte, Aucupe, Īle, lejtecē — Jaunais kanāls,[1] ir upe Latvijā, Svētes kreisā krasta pieteka. Iztek no Lielauces ezera Lielauces paugurainē un tek caur Dobeles un Jelgavas novadiem. Pie Bēnes uz upes 19. gadsimtā izveidots dzirnavezers (platība 24,6 ha, dziļums ap 4,5 m). Penkules pagastā uz upes atrodas otra ūdenskrātuve — Dimzu ūdenskrātuve (11,4 ha). Kroņaucē atrodas vēl viena ūdenskrātuve — Kroņauces dzirnavezers (13,6 ha). Netālu no Jelgavas Auce ietek Svētes upē.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski Auces upi uzskatīja par Kurzemes un Zemgales robežu.

Pietekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kreisā krasta pietekas
Labā krasta pietekas

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LĢIA Vietvārdu datubāze
  2. Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 81. lpp.