Jelgavas novads

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Jelgavas novads (2009—2021).

Jelgavas novads
Jelgavas novads
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Jelgava
Kopējā platība:	1 604,1 km2
• Sauszeme:	1 556,8 km2
• Ūdens:	47,3 km2
Iedzīvotāji (2025):	32 009
Blīvums (2025):	20,6 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2025-):	Ingus Zālītis (ZZS)
Mājaslapa:	www.jelgavasnovads.lv/lv/

Jelgavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Jelgavas novads un Ozolnieku novads. Novada centrs atrodas Jelgavas valstspilsētā, kas gan pati neatrodas novadā. Robežojas centrā ar Jelgavas valstspilsētu, rietumos ar Dobeles un Tukuma novadiem, ziemeļos ar Mārupes novadu, ziemeļaustrumos ar Olaines novadu, austrumos ar Bauskas novadu un dienvidos ar Lietuvas Šauļu apriņķi.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Jelgavas rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

Jelgavas novadu veido 16 pagasti: Cenu pagasts, Elejas pagasts, Glūdas pagasts, Jaunsvirlaukas pagasts, Kalnciema pagasts, Lielplatones pagasts, Līvbērzes pagasts, Ozolnieku pagasts, Platones pagasts, Salgales pagasts, Sesavas pagasts, Svētes pagasts, Valgundes pagasts, Vilces pagasts, Vircavas pagasts un Zaļenieku pagasts.

Daba

Novada ziemeļdaļa atrodas Piejūras zemienes Rīgas smiltāju līdzenumā, dienviddaļa — Zemgales līdzenumā. Augsnes — velēnu karbonātu, velēnu podzolētās, tipiskas podzolētās. Meži 1982. gadā aizņēma 28% teritorijas. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Kalnciems), māls (Kalnciems, Tetele, Āne, Liberti), kūdra (lielākie kūdras purvi — Kaigu purvs, Drabiņu purvs).

Vidējā temperatūra: -5,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 500—600 mm gadā.

Upes

Novads atrodas Lielupes baseinā. Lielākās upes: Lielupe, Svēte, Iecava, Misa, Svitene, Sesava, Vircava, Platone.

Ūdenstilpes

Novadā ir 9 ezeri, kas lielāki par 1 ha.

Vēsture

Novada teritorijas apdzīvotība zināma kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. Gandrīz visu 13. gadsimtu notika zemgaļu cīņas ar krustnešiem, tai skaitā zemgaļiem veiksmīgā Garozas kauja 1287. gadā. Kopš 13. gadsimta beigām visa teritorija ietilpa Livonijas Jelgavas komturejā, kopš 1566. gada Kurzemes un Zemgales hercogistē, ar 1795. gadu Krievijas Impērijas sastāvā, ar 1797. gadu izveidotajā Kurzemes guberņā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 29 865 —     1959 39 750 +1.20% 1967 38 447 −0.42%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 38 616 +0.04% 1989 39 135 +0.13% 2000 37 337 −0.43%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 34 402 −0.74% 2021 31 516 −0.87%

Līdz 2007. gadam iedzīvotāju skaits Jelgavas novadā pakāpeniski pieauga, taču kopš 2008. gada sarūk.

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2025)
1.	Ozolnieki	Ciems	Ozolnieku	4195
2.	Kalnciems	Ciems	Kalnciema	1644
3.	Eleja	Ciems	Elejas	1571
4.	Āne	Ciems	Cenu	1312
5.	Brankas	Ciems	Cenu	1092
6.	Līvbērze	Ciems	Līvbērzes	822
7.	Nākotne	Ciems	Glūdas	778
8.	Zaļenieki	Ciems	Zaļenieku	669
9.	Viesturciems	Ciems	Glūdas	632
10.	Svēte	Ciems	Svētes	631

Nacionālais sastāvs

Jelgavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā
Latvieši (23368)			72.5%
Krievi (4806)			14.9%
Baltkrievi (1508)			4.7%
Ukraiņi (695)			2.2%
Lietuvieši (687)			2.1%
Poļi (487)			1.5%
Čigāni (19)			0.1%
Igauņi (14)			0.0%
Ebreji (6)			0.0%
Cita un neizvēlēta (653)			2.0%

Saimniecība

Transports

• 
  Cenas dzelzceļa stacija
• 
  Autoceļš P95 pie Zaļeniekiem.

Jelgavas novadu šķērso vairāki dažādas nozīmes autoceļi. Novada teritoriju sadala galvenais A8 (Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)), savukārt novada ziemeļus šķērso A9 (Rīga (Skulte)—Liepāja). Tāpat, novadu šķērso vairāki reģionālās nozīmes autoceļi — P93 (Jelgava—Iecava), P94 (Jelgava—Staļģene—Code), P95 (Jelgava—Tērvete—Lietuvas robeža (Žagare)), P96 (Pūri—Auce—Grīvaiši), P97 (Jelgava—Dobele—Annenieki), P98 (Jelgava (Tušķi)—Tukums), P99 (Jelgava—Kalnciems), P100 (Jelgava—Dalbe) un P103 (Dobele—Bauska).

Novadu teritoriju šķērso arī divas dzelzceļa līnijas: Rīga—Jelgava, uz kuras Jelgavas novada teritorijā atrodas viena stacija (Cena) un divas dzelzceļa pieturas (Dalbe un Ozolnieki), un līnija Jelgava—Liepāja, uz kuras atrodas vairākas dzelzceļa pieturas, kuras mūsdienās netiek izmantotas.