Penkules pagasts
Penkules pagasts | |
---|---|
Novads: | Dobeles novads |
Centrs: | Penkule |
Kopējā platība:[1] | 74,1 km2 |
• Sauszeme: | 72,7 km2 |
• Ūdens: | 1,4 km2 |
Iedzīvotāji (2022):[2] | 806 |
Blīvums (2022): | 11,1 iedz./km2 |
![]() |
Penkules pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tās vidienē. Robežojas ar sava novada Naudītes, Auru, Bēnes, Bukaišu un Tērvetes pagastiem.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma dienvidrietumu malā. Augstākā vieta pagastā - 72,6 m vjl. - pagasta ziemeļrietumos.
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pagastā nav lielu ezeru, toties uz upēm izveidotas vairākas ūdenskrātuves.
- Centra ūdenskrātuve (3,2 ha)
- Dimzu ūdenskrātuve (11,4 ha)
- Skujaines ūdenskrātuve (27,5 ha)
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Auce, Govainis, Rīgava, Ālave, Jugla, Skujaine
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mūsdienu Penkules pagasta teritorijā vēsturiski atradās Ālaves muiža (Alauen, Ālave), Cimeles muiža (Zimmern), Penkules muiža (Pankelhof, Penkule).
1935. gadā Jelgavas apriņķa Penkules pagasta platība bija 62,5 km² un tajā dzīvoja 1351 iedzīvotājs.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Penkules un Ālaves ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Penkules ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Auces (1949-1959) un Dobeles (1959-2009) rajonos. 1961. gadā Penkules ciemam pievienoja Tērvetes ciema kolhoza «Zemgale» teritoriju, bet Penkules ciema padomju saimniecības «Tērvete» teritoriju pievienoja Tērvetes ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Penkules pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dobeles novadā.
Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ālaves muižas apbūve
- Penkules luterāņu baznīca
- Kamradžu senkapi[6]
- Ruņģu apmetne
- Ķūru senkapi
- Kamradžu pilskalns (Cepļa kalns)
- Laģu apmetne
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Penkule (pagasta centrs), Skujaine, Vecvagāres, Baldonas, Ālave, Ābeles, Sējas, Ezeriņi.
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
![]() | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|