Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Dobeles novads (2009—2021).
Lielākā Dobeles novada daļa atrodas Zemgales līdzenumā, ziemeļaustrumi pieder pie Rīgas smiltāju līdzenuma, dienvidrietumi pie Dienvidkurzemes zemienes. Novada rietumos augstumi sasniedz 100 — 150 m vjl, augstākais punkts — 150,4 m (Cīruļu kalns Lielauces pagastā). Augsnes — velēnu karbonātu, velēnu vāji un vidēji podzolētās. Meži ap ceturtdaļa no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants (Krikšķi, Podiņi), māls (Lielauce), kaļķakmens (Vītiņi), kūdra (Zīļu purvs).[3]
Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 550—600 mm gadā.[3][4]
Novada teritorija relatīvi blīvi apdzīvota kopš 3. gadu tūkstoša p.m.ē. 10.-12. gadsimtā tajā bija izveidojušās zemgaļu zemes ar nocietinātiem centriem — Tērvete, Spārnene, Dobele, Silene. Gandrīz visu 13. gadsimtu notika cīņas ar krustnešiem. Pēc tam, kad 1279.-1289. gadā Dobeles pils izturēja sešus krustnešu aplenkumus, zemgaļi to nodedzināja un atkāpās uz Rakti un Lietuvu.[3]
Dobeles novads no 2021. gada 1. jūlija
.png){kind=small}
