Dobeles novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Dobeles novads (2009—2021).
| Dobeles novads | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Centrs: | Dobele | |||||
| Kopējā platība:[1] | 1 629,3 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 1 587,2 km2 | |||||
| • Ūdens: | 42,1 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 27 509 | |||||
| Blīvums (2025): | 17,3 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2021. gadā | |||||
| Domes priekšsēdētājs: | Andrejs Spridzāns (LZP) | |||||
| Mājaslapa: | dobele | |||||
Dobeles novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Dobeles novads, Auces novads un Tērvetes novads. Robežojas rietumos ar Saldus novadu, ziemeļos ar Tukuma novadu, austrumos ar Jelgavas novadu un dienvidos ar Lietuvas Šauļu apriņķi. Novada centrs atrodas Dobeles pilsētā.
Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Dobeles rajona teritoriju.
Teritoriālais iedalījums
[labot | labot pirmkodu]Dobeles novads sastāv no 2 pilsētām un 19 pagastiem: Annenieku pagasts, Auces pilsēta, Augstkalnes pagasts, Auru pagasts, Bēnes pagasts, Bērzes pagasts, Bikstu pagasts, Bukaišu pagasts, Dobeles pagasts, Dobeles pilsēta, Īles pagasts, Jaunbērzes pagasts, Krimūnu pagasts, Lielauces pagasts, Naudītes pagasts, Penkules pagasts, Tērvetes pagasts, Ukru pagasts, Vecauces pagasts, Vītiņu pagasts un Zebrenes pagasts.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Lielākā Dobeles novada daļa atrodas Zemgales līdzenumā, ziemeļaustrumi pieder pie Rīgas smiltāju līdzenuma, dienvidrietumi pie Dienvidkurzemes zemienes. Novada rietumos augstumi sasniedz 100 — 150 m vjl, augstākais punkts — 150,4 m (Cīruļu kalns Lielauces pagastā). Augsnes — velēnu karbonātu, velēnu vāji un vidēji podzolētās. Meži ap ceturtdaļa no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants (Krikšķi, Podiņi), māls (Lielauce), kaļķakmens (Vītiņi), kūdra (Zīļu purvs).[3]
Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 550—600 mm gadā.[3][4]
Upes
[labot | labot pirmkodu]Ūdenstilpes
[labot | labot pirmkodu]18 ezeru, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Zebrus ezers 4,4 km², Lielauces ezers 3,7 km².[3]
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Novada teritorija relatīvi blīvi apdzīvota kopš 3. gadu tūkstoša p.m.ē. 10.-12. gadsimtā tajā bija izveidojušās zemgaļu zemes ar nocietinātiem centriem — Tērvete, Spārnene, Dobele, Silene. Gandrīz visu 13. gadsimtu notika cīņas ar krustnešiem. Pēc tam, kad 1279.-1289. gadā Dobeles pils izturēja sešus krustnešu aplenkumus, zemgaļi to nodedzināja un atkāpās uz Rakti un Lietuvu.[3]
Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]| N# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2025)[5] |
|---|---|---|---|---|
| 1. | Dobele | Pilsēta | - | 9053 |
| 2. | Auce | Pilsēta | - | 2246 |
| 3. | Bēne | Ciems | Bēnes | 1154 |
| 4. | Gardene | Ciems | Auru | 1122 |
| 5. | Jaunbērze | Ciems | Jaunbērzes | 576 |
| 6. | Miltiņi | Ciems | Bērzes | 477 |
| 7. | Augstkalne | Ciems | Augstkalnes | 462 |
| 8. | Kroņauce | Ciems | Tērvetes | 443 |
| 9. | Krimūnas | Ciems | Krimūnu | 425 |
| 10. | Kaķenieki | Ciems | Annenieku | 423 |
Nacionālais sastāvs
[labot | labot pirmkodu]Pašvaldība
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Transports
[labot | labot pirmkodu]- Dobeles stacija
- Bikstu stacija
Dobeles novadu šķērso viens galvenais autoceļš — A9. Tāpat, novadu šķērso arī vairāki reģionālās nozīmes autoceļi: P95 (Jelgava—Tērvete—Lietuvas robeža (Žagare)), P96 (Pūri—Auce—Grīvaiši), P97 (Jelgava—Dobele—Annenieki), P98 (Jelgava (Tušķi)—Tukums), P102 (Dobele—Jaunbērze), P103 (Dobele—Bauska) un P104 (Tukums—Auce—Lietuvas robeža (Vītiņi)). Novada ziemeļaustrumus un ziemeļus šķērso arī dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja, uz kuras atrodas divas strādājošas stacijas Dobeles novada teritorijā — Dobele un Biksti
Izglītība
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojamas vietas
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- 1 2 3 4 Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 622. lpp.
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 395. lpp.
- ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 16.01.2025
- ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 20.11.2023.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]| Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||||||||
