Augļmušas

Vikipēdijas lapa
Augļmušas
Drosophilidae (Róndani, 1856)
Augļmuša (Drosophila sp)
Augļmuša (Drosophila sp)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
VirskārtaPilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota)
KārtaDivspārņi (Diptera)
ApakškārtaMušveidīgie (Brachycera)
InfrakārtaMušu infrakārta (Muscomorpha)
VirsdzimtaKrastmalmušu virsdzimta (Ephydroidea)
DzimtaAugļmušas (Drosophilidae)
Iedalījums

2 apakšdzimtas:

Augļmušas Vikikrātuvē

Augļmušas, augļmušiņas, augļmušu dzimta (Drosophilidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie krastmalmušu virsdzimtas (Ephydroidea). Dzimtā ir vairāk kā 3000 sugu, kuras sastopamas visā pasaulē.[1] Latvijā novērotas 33 sugas.[2]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augļmušiņa (Drosophila melanogaster)
Augļmušiņa (Drosophila immigrans)

Augļmušas ir sīkas līdz vidēja lieluma mušas, apmēram 1,5—7 mm lielas.[3] Mātītes parasti ir nedaudz lielākas par tēviņiem. Vēdera gals mātītēm ir smailāks, jo beidzas ar teleskopisku dējekli, tēviņiem – noapaļots un beidzas ar ģenitālijām. Īpaša tēviņu pazīme ir dzimuma sekstītes – hitīna sariņu virknes, kas atrodas uz priekškāju pirmā posma. Pārošanās laikā tās palīdz labāk noturēties uz mātītes.[4] Uz galvas, uzreiz aiz acīm visām augļmušām ir stīvi matiņi, kas noliekti uz aizmuguri. Tās parasti ir dzeltenā vai dzeltenbrūnā krāsā ar koši sarkanām acīm.[5] Dažas sugas ir tumši brūnas, gandrīz melnas. Uz krūšu un vēdera posma ļoti bieži ir dažādi raibumi un svītras.[3]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augļmušas vienmēr uzturas trūdošu augu vai augļu tuvumā, jo gan kāpuri, gan pieaugušas mušas barojas ar augu sulu, rūgstošiem augļiem un raugiem. Latvijas ziemu augļu mušu kāpuri un olas pārlaiž augsnē.[4]

Bioloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augļmušu auglība atkarīga no ārējās vides apstākļiem — no gaisa temperatūras, mitruma, gaismas daudzuma, barības un olu dēšanai piemērotu vietu pieejamības. Ārējās vides iedarbība izraisa organisma atbildes reakciju, piemēram, no barības kvalitātes (no olbaltumvielu un ogļhidrātu daudzuma) ir atkarīga olšūnu oocītu nobriešana.[4] Gan mātītes, gan tēviņi dzimumgatavību sasniedz otrajā diennaktī pēc izšķilšanās, bet maksimālā dzimumgatavība un auglība iestājas 4—6 dienas vecām mušām. To vidējais dzīves ilgums ir atkarīgs no apkārtējās vides apstākļiem, tas var sasniegt pat 80 -153 dienas, bet vidējais dzīves ilgums laboratorijas apstākļos mātītēm ir 26 dienas un tēviņiem – 33 dienas.

Augļmušas un cilvēks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augļmušiņa (Drosophila hydei)
Augļmušiņa (Drosophila funebris)

Augļmušas kā modeļus pētījumos izmanto jau gandrīz simts gadus, jo tās laboratorijas apstākļos ir viegli pavairot un uzturēt. Pirmais zinātniskos nolūkos tās izmantoja Tomass Hants Morgans 1909. gadā.[4] Šī iemesla dēļ dažas sugas ir ļoti labi un plaši izpētītas.

Ja mājoklī savairojušās augļmušas, vispirms ir jāatbrīvoja no visiem augļiem un atvērtām sulas kārbām, tad mušas pašas aizlidos. Otra metode – burkā var ielet kaut ko rūgstošu, un, kad mušas tajā salīdušas, uzliek vāku un iznes burku laukā. Var arī iegādāties speciālas mušu lamatas, kurās ieliek ēsmu. Mušas pa apakšu ielīdīs, bet centīsies izkļūt ārā pa augšu, jo tām piemīt tieksme lidot uz augšu.[4]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augļmušu dzimta (Drosophilidae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]