Augusts Buhholcs
Augusts Buhholcs (August Wilhelm Buchholtz, dzimis 1803. gada 15. februārī Rīgā, miris 1875. gada 29. maijā Rīgā) bija vācbaltiešu pedagogs, bibliofīls, numismāts un kolekcionārs. Vēstures un senatnes pētītāju biedrības dibinātājs un tās vēlākais direktors.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augusts Buhholcs piedzima Rīgā, Aleksandra Buhholca un Karolīnes Buhholcas (dzim., Polchow) ģimenē. No 1821. līdz 1824 . gadam Tartu Universitātē studēja teoloģiju, bet 1823. gadā tur kopā ar 10 draugiem dibināja Rīgas vācbaltiešu korporāciju Fraternitas Rigensis. Pēc studiju beigšanas Augustu uzņēma onkuļa, mācītāja Benjamiņa Bergmana (viņš bija precējies ar Augusta Buhholca mātes jaunāko māsu) ģimenē, kur viņš kalpoja par bērnu skolotāju, kā arī Rūjienas pastorātā. Šajās mājās Augusts iepazinās ar Bergmaņu dzimtas bibliotēku, kas bija kļuvusi slavena jau Benjamiņa tēva, apgaismotāja Gustava Bergmana dzīves laikā. Šeit tika rosināta Augusta mīlestība uz grāmatām un Livonijas vēsturi. Tāpat kā lielākā daļa šī laika izglītoto teologu, Augusts Buhholcs prata latviešu valodu, kuru viņš bija apguvis jau studiju gados, un 30 gadus strādāja par Latviešu literārās biedrības sekretāru.
1828./1829. gada ziemas semestrī Augusts kā brīvklausītājs studēja Heidelbergas Universitātē. Vēlāk apceļoja Vāciju un Šveici. Pēc atgriešanās Rīgā notika izšķiršanās par labu pedagoga karjerai. Tika uzsākta skolotāja privātprakse, bet no 1834. gada viņš kopā ar jaunības dienu draugu Karlu Bornhauptu vadīja skolu. No 1848. līdz 1865. gadam Augusts vadīja savu personīgo skolu ar internātu.
1833./1834. gadā Augusts piedalījās Vēstures un senatnes pētītāju biedrības dibināšanā. Biedrības Direktorijā Augusts darbojās no 1839. gada 30. augusta, kad tika ievēlēts par biedrības bibliotekāru. Viņa dēls Arnds rakstīja, ka "Augusts bija dzimis bibliotekārs." [1] Savā darbības laikā Augusts apstrādāja un kataloģizēja: Rīgas Pilsētas bibliotēku, Bruņiniecības bibliotēku, Vēstures un senatnes pētītāju biedrības, kā arī vairākas privātās bibliotēkas.
No 1842. gada Augusts strādāja par Himzeļa muzeja numismātikas kolekcijas konservatoru. No 1860. gada līdz pat savai nāvei Augusts tika pārvēlēts Vēstures un senatnes pētītāju biedrības direktora amatā.
Augusts Buhholcs bija daudzpusīgs vēstures pētnieks un aktīvs kolekcionārs. Dzīves laikā tika kolekcionētas monētas, ģerboņi, portreti, grāmatas un dažādi rokraksti. Pāri par 13 000 vienībām lielā numismātikas un citas Augusta Buhholca kolekcijas 1875. gadā tika deponētas Vēstures un senatnes pētītāju biedrībai.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Buchholtz, Arend. Dr. August Buchholtz und seine Söhne in der Altertumsgesellschaft. Mitt. Bd. 1, Heft 3, Riga. 1939. S. 53 – 78.
- Pärn, Franciskus. Zur Geschichte der livländischen Numismatik. Studia Numismatica. Tallinn, 1995, S. 132 - 146.
- Redlich, Friedrich A. 1939. Verzeichnis der Schriften des Dr. August Buchholtz und seiner Söhne. Mitt. Bd. 1, Heft 3. Riga, S. 4 – 37.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Buchholtz, Arend. Dr. August Buchholtz und seine Söhne in der Altertumsgesellschaft. Mitt. Bd. 1, Heft 3, Riga. 1939. S. 53