Ausma Grīnvalde

Vikipēdijas lapa
Ausma Grīnvalde
Ausma Grīnvalde
Ausma Grīnvalde
Personīgā informācija
Dzimusi 1930. gada 5. decembrī (93 gadi)
Rīga
Tautība Latviete
Vecāki Roberts Tiltiņš, Kate Tiltiņa
Literārā darbība
Nodarbošanās Literatūrzinātniece
Valoda Latviešu valoda
Augstskola Latvijas Valsts pedagoģiskais institūts (1954)

Ausma Grīnvalde (dzimusi Tiltiņa, 1930. gada 5. decembrī Rīgā) ir latviešu literatūrzinātniece, habilitētā filoloģijas doktore (1992).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērnību pavadījusi Madonā (1930—1936). Mainoties tēva darba vietai (viņš strādājis par galveno grāmatvedi), ģimene pārcēlusies uz dzīvi Daugavpilī (1936—1943).

Liepājā pabeigta Liepājas 1. vidusskola (1950). Rīgā absolvēts Latvijas Valsts pedagoģiskais institūts (1954). Pēc tam strādājusi Liepājas 6. vidusskolā. Ausma Grīnvalde kļuvusi par docētāju Liepājas Pedagoģiskajā institūtā (1964), kur Latviešu valodas un literatūras fakultātes studentiem lasījusi literatūras teorijas un ārzemju literatūras vēstures lekciju kursus.

Neklātienes aspirantūras gados (1973—1977) Latvijas Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūtā uzrakstīta un aizstāvēta disertācija „Mākslinieciskā tēla problēmas mūsdienu latviešu padomju dzejā (1965—1973)”.

Publikācijas (saīsināts saraksts)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vārds un dzejas mākslinieciskais tēls. Vārds un vārda funkcija. Rīga: Zvaigzne, 1977, 114. — 145. lpp.
  • Daži dzejas tēla teorijas jautājumi mākslas tēla problēmu aspektā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis,  Nr.3, 1978, 75. — 85. lpp.
  • Mūsdienu latviešu padomju dzejas tēla konkretizācija. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, Nr. 6, 1978,  84. — 95. lpp
  • Mūsdienu latviešu dzejas tēla metaforizācija. Kritikas gadagrāmata, VII. Rīga: Liesma, 1979,  49. — 60. lpp.
  • Asociācijas un dzeja.  Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1982.
  • O. Vācieša dzejoļu krājuma „Si minors” liriskais varonis. Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1988.
  • Dzejas tēmu un krājumu analīze: J. Petera likteņdzeja, O. Vācieša „Si minors” skolā. Rīga: Latvijas Universitāte, 1992.
  • Rindkopu dzejoļi un vizuālie signāli mūsdienu dzejā. Aktuālas problēmas latviešu literatūras zinātnē. Rakstu krājums, 5. Liepāja: LiePA, 1999, 48. — 83. lpp.
  • Laiks un dzeja. Jaunās paaudzes dzeja 80. gados. Liepāja: LiePA, 2000.
  • Franču romantisma literatūra 19. gadsimtā. Liepāja: LiePA, 2002.
  • Grāmatas "Romantisma vējos" manuskripts. 2019, PDF formātā.

Intervijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]