Madona

Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Madonna.

Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Madona (stacija).

Madona
Novada pilsēta
Skats no Domes ēkas Madonas Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca Madonas stacija Poruka iela Strūklaka
Karogs Ģerbonis
Madona Madona
Koordinātas: 56°51′04″N 26°13′10″E
Valsts	Latvija
Novads	Madonas novads
Pilsētas tiesības	kopš 1926. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Modohn
Platība
• Kopējā	10,4 km2
• sauszeme	10,0 km2
• ūdens	0,4 km2
Iedzīvotāji (2025)
• kopā	6 575
• vieta	30.
• blīvums	658,2 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-4801
Mājaslapa	www.madona.lv
Madona Vikikrātuvē

Madona ir pilsēta Latvijā, Madonas novada administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Vidzemes austrumu daļā vairāku mazo upīšu — Lisas, Madonas upītes un Riebas — piekrastē. Attālums līdz Rīgai — 129 km. Pēc iedzīvotāju skaita 30. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā.

Nosaukums

Madonas vārds radies no tuvumā esošā Madonas ezera vai arī no Biržu muižas nosaukuma (vācu: Madohn, Modohn). Tādēļ arī par Madonu 1903. gadā nosauca šaursliežu dzelzceļa līnijas Pļaviņas—Valka staciju un apdzīvoto vietu, kas sāka veidoties pie stacijas.

Vēsture

Madonas Lielā iela 1918. gadā

Madona rakstos pirmo reizi minēta 1461. gadā, kad Rīgas arhibīskaps Silvestrs Stodevešers iznomāja Cesvaines pils novadā esošās zemes. Zviedru Vidzemes muižu redukcijas laikā tā kļuva par Zviedrijas kroņa muižu. Krievijas Impērijas ķeizariene Elizabete Biržu muižu uzdāvināja grāfam Aleksandram Buturļinam (Бутурлин), bet imperatore Katrīna II — serbu izcelsmes ģenerālmajoram Maksimam Zoričam.

Kā apdzīvots centrs Madona sāka attīstīties tikai pēc 1900. gada, kad Biržu muižas Leivēra kroga apkārtnē uzcēla pirmās koka un mūra ēkas. 1903. gadā cauri Madonai uzbūvēja Pļaviņu—Valkas šaursliežu dzelzceļa līniju. Miesta pašvaldības tiesības Madonai piešķīra 1921. gada 1. jūlijā, bet pilsētas tiesības 1926. gada 7. jūnijā. Kopš 1925. gada 1. aprīļa Madona bija jaundibinātā Madonas apriņķa centrs. 1925. gadā Madonā bija 1357 iedzīvotāji.

1959. gadā Madonā bija 5700 iedzīvotāju, bet 1967. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 7200, platība 10 km².

Iedzīvotāju sastāvs

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2020. gadā bija 6 893 iedzīvotāji. Iedzīvotāju blīvums ir 656,5/km².

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Madonā Tautība Procenti Latvieši (7302)    79% Krievi (1479)    16% Baltkrievi (166)    1.79% Ukraiņi (93)    1% Poļi (83)    0.89% Citi (122)    1.32%

Bezdarba līmenis 2012. gadā bija 10,7% jeb 606 bezdarbnieki no visu darbspējīgo iedzīvotāju skaita. Madonā 2013. gadā iedzīvotāju iedalījumā pēc darbaspējas vecuma lielāko īpatsvaru veidoja darbaspējīgie iedzīvotāji — 5577, līdz darbaspējas vecumam 1103, pēc darbaspējas vecuma 1826.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 2 357 —     1943 2 759 +1.99% 1959 5 706 +4.65% 1970 7 518 +2.54%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 8 780 +1.74% 1989 10 034 +1.34% 2000 9 553 −0.45% 2011 7 990 −1.61%	Gads Iedz. ±% g.p. 2021 6 792 −1.61% 2025 6 575 −0.81%

Daba

Madonas pilsēta izvietota paugurainā apvidū, cauri pilsētai ZR-DA virzienā iet nogāze. Cauri pilsētai tek vairākas mazas upītes un strautiņi: Lisa, Leivārīte, Ridzīte, Mucenieku upīte, Rieba un Madonas upīte, kuras tecējumā apskatāmas skaistas gravas — Mīlestības grava, Laulības grava, Šķiršanās grava. Mīlestības gravā izveidots parks, upītes mākslīgi veidotajā ūdenskrātuvē atrodas viena no augstākajām strūklakām Latvijā.

Apskates vietas un objekti

Madonas novadpētniecības muzejs (dibināts 1944) atrodas Biržu muižas vēsturiskajā centrā ar vairāk nekā 107 000 muzeja vienību. Mīlestības grava Madonas upītes krastos, parkā izveidots aizsprosts ar strūklaku. Madonas 2. vidusskolas ēka (1924—1926). Bijusī viesnīcas ēka (1901) Poruka un Saules ielu krustojumā.

Lazdonas luterāņu baznīca (1802—1805), Lazdonas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīca (1863—1866), Madonas katoļu baznīca (1931—1934).

Iedzīvotāji

Ievērojamas personības

Madonā dzimuši vai dzīvojuši:

• Viktors Freibergs (1955—2022), kinozinātnieks un rakstnieks
• Gundars Upenieks (1971), bijušais latviešu biatlonists
• Gints Andžāns (1986), aktieris
• Sanda Dejus (1987), aktrise
• Valters Krauze (1971), Latvijas televīzijas un radio raidījumu vadītājs, aktieris, komiķis

Starptautiskie sakari

Sadraudzības pilsētas

Madonas un Madonas novada sadraudzības pilsētas un pašvaldības:

• Anīkšči, Lietuva
• Bobrineca, Ukraina (sadarbības līgums no 2023. gada 3. jūnija)
• Bordžomi, Gruzija (no 2013. gada 25. augusta)
• Kulēna, Francija (Coulaines)
• Metmana, Vācija (Mettmann)
• Rapla, Igaunija
• Rosrāte, Vācija^{[jāprecizē]}
• Tranosa, Zviedrija (Tranås, no 2000. gada 2. marta)
• Vaije, Vācija (Weyhe)

Agrākās sadraudzības pilsētas:

• Orehovozujeva, Krievija (padomju okupācijas gados)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Madona.