Pāriet uz saturu

Madona

Vikipēdijas lapa
Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Madonna.
Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Madona (stacija).
Madona
Novada pilsēta
Skats no Domes ēkas
Poruka iela
Strūklaka
Karogs: Madona
Karogs
Ģerbonis: Madona
Ģerbonis
Madona (Latvija)
Madona
Madona
Madona (Madonas novads)
Madona
Madona
Koordinātas: 56°51′04″N 26°13′10″E / 56.85111°N 26.21944°E / 56.85111; 26.21944Koordinātas: 56°51′04″N 26°13′10″E / 56.85111°N 26.21944°E / 56.85111; 26.21944
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Madonas novads
Pilsētas tiesības kopš 1926. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Modohn
Platība[1]
  Kopējā 10,4 km2
  sauszeme 10,0 km2
  ūdens 0,4 km2
Iedzīvotāji (2025)[2]
  kopā 6 575
  vieta 30.
  blīvums 658,2 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
  Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4801
Mājaslapa www.madona.lv
Madona Vikikrātuvē

Madona ir pilsēta Latvijā, Madonas novada administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Vidzemes austrumu daļā vairāku mazo upīšu — Lisas, Madonas upītes un Riebas — piekrastē. Attālums līdz Rīgai — 129 km. Pēc iedzīvotāju skaita 30. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā.

Nosaukums

[labot | labot pirmkodu]

Madonas vārds radies no tuvumā esošā Madonas ezera vai arī no Biržu muižas nosaukuma (vācu: Madohn, Modohn). Tādēļ arī par Madonu 1903. gadā nosauca šaursliežu dzelzceļa līnijas Pļaviņas—Valka staciju un apdzīvoto vietu, kas sāka veidoties pie stacijas.[3]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Madonas vēsture
Madonas Lielā iela 1918. gadā

Madona rakstos pirmo reizi minēta 1461. gadā, kad Rīgas arhibīskaps Silvestrs Stodevešers iznomāja Cesvaines pils novadā esošās zemes. Zviedru Vidzemes muižu redukcijas laikā tā kļuva par Zviedrijas kroņa muižu. Krievijas Impērijas ķeizariene Elizabete Biržu muižu uzdāvināja grāfam Aleksandram Buturļinam (Бутурлин), bet imperatore Katrīna II — serbu izcelsmes ģenerālmajoram Maksimam Zoričam.

Kā apdzīvots centrs Madona sāka attīstīties tikai pēc 1900. gada, kad Biržu muižas Leivēra kroga apkārtnē uzcēla pirmās koka un mūra ēkas. 1903. gadā cauri Madonai uzbūvēja Pļaviņu—Valkas šaursliežu dzelzceļa līniju. Miesta pašvaldības tiesības Madonai piešķīra 1921. gada 1. jūlijā, bet pilsētas tiesības 1926. gada 7. jūnijā. Kopš 1925. gada 1. aprīļa Madona bija jaundibinātā Madonas apriņķa centrs. 1925. gadā Madonā bija 1357 iedzīvotāji.

1959. gadā Madonā bija 5700 iedzīvotāju, bet 1967. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 7200, platība 10 km2.

Iedzīvotāju sastāvs

[labot | labot pirmkodu]

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2020. gadā bija 6 893 iedzīvotāji.[4] Iedzīvotāju blīvums ir 656,5/km2.

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Madonā
Tautība Procenti
Latvieši (7302)
 
79%
Krievi (1479)
 
16%
Baltkrievi (166)
 
1.79%
Ukraiņi (93)
 
1%
Poļi (83)
 
0.89%
Citi (122)
 
1.32%

Bezdarba līmenis 2012. gadā bija 10,7% jeb 606 bezdarbnieki no visu darbspējīgo iedzīvotāju skaita.[5] Madonā 2013. gadā iedzīvotāju iedalījumā pēc darbaspējas vecuma lielāko īpatsvaru veidoja darbaspējīgie iedzīvotāji — 5577, līdz darbaspējas vecumam 1103, pēc darbaspējas vecuma 1826.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19352 357    
19432 759+1.99%
19595 706+4.65%
19707 518+2.54%
GadsIedz.±% g.p.
19798 780+1.74%
198910 034+1.34%
20009 553−0.45%
20117 990−1.61%
GadsIedz.±% g.p.
20216 792−1.61%
20256 575−0.81%

Madonas pilsēta izvietota paugurainā apvidū, cauri pilsētai ZR-DA virzienā iet nogāze. Cauri pilsētai tek vairākas mazas upītes un strautiņi: Lisa, Leivārīte, Ridzīte, Mucenieku upīte, Rieba un Madonas upīte, kuras tecējumā apskatāmas skaistas gravas — Mīlestības grava, Laulības grava, Šķiršanās grava. Mīlestības gravā izveidots parks, upītes mākslīgi veidotajā ūdenskrātuvē atrodas viena no augstākajām strūklakām Latvijā.

Apskates vietas un objekti

[labot | labot pirmkodu]

Madonas novadpētniecības muzejs (dibināts 1944) atrodas Biržu muižas vēsturiskajā centrā ar vairāk nekā 107 000 muzeja vienību. Mīlestības grava Madonas upītes krastos, parkā izveidots aizsprosts ar strūklaku. Madonas 2. vidusskolas ēka (1924—1926). Bijusī viesnīcas ēka (1901) Poruka un Saules ielu krustojumā.

Lazdonas luterāņu baznīca (1802—1805), Lazdonas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīca (1863—1866), Madonas katoļu baznīca (1931—1934).

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Ievērojamas personības

[labot | labot pirmkodu]

Madonā dzimuši vai dzīvojuši:

Starptautiskie sakari

[labot | labot pirmkodu]

Sadraudzības pilsētas

[labot | labot pirmkodu]

Madonas un Madonas novada sadraudzības pilsētas un pašvaldības:[7]

Agrākās sadraudzības pilsētas:

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 41.lpp
  4. Kļūda atsaucē: tika izmantota iedz skaits nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  5. NVA Madonas filiāles dati
  6. OSP
  7. «Ārzemju sadarbība - Tranosa (Zviedrija) - Madona.lv». www.madona.lv. Skatīts: 2025-01-15.
  8. «Madonas novada pašvaldības delegācijas vizīte Anīkščos – jaunas sadarbības iespējas - Madona.lv». www.madona.lv. Skatīts: 2025-01-15.
  9. «Parakstīts līgums ar Bobrinecas pilsētu Ukrainā - Madona.lv». www.madona.lv. 2023-06-08. Skatīts: 2025-01-15.
  10. «Vieta, kur rodas Boržomi minerālūdens - Madona.lv». www.madona.lv. Skatīts: 2025-01-15.
  11. Latvian Foreign Ministry (2013-09-04), Gruzijā paraksta Madonas un Boržomi pilsētas sadraudzības līgumu. Atjaunināts: 2025-01-15
  12. «Aicinām iedzīvotājus paust viedokli par vietvārdu nomaiņu Madonas novadā - Madona.lv». www.madona.lv. Skatīts: 2025-01-15.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]