Austrumarmēņu valoda

Armēņu valodas dialektu karte 20. gadsimta sākumā

Austrumarmēņu valoda (armēņu: Արևելահայերեն) ir viens no diviem mūsdienu armēņu valodas paveidiem (otrs ir rietumarmēņu valoda). Austrumarmēņu valodas pamatā ir Erevānas dialekts. Austrumarmēņu valoda ir izplatīta Aizkaukāzā, tostarp Armēnijā, kur tai ir oficiāls statuss, kā arī Gruzijā un atsevišķās citās pēcpadomju valstīs. Līdz 2023. gadam bija izplatīta Arcahas Republikā.

Austrumarmēņu valodu prot ap 4,3 miljoni cilvēku, no kuriem ap 3,8 miljoni to prot dzimtās valodas līmenī.

Austrumarmēņu valodā izmanto armēņu alfabētu, ko 5. gadsimtā izveidoja Mesrops Maštocs. Mūsdienu alfabētā ir 39 burti. Valodai raksturīga trīspakāpju līdzskaņu sistēma — balsīgie, bezbalsīgie un aspirētie līdzskaņi. Gramatikas ziņā austrumarmēņu valoda pieder pie indoeiropiešu valodām un veido atsevišķu atzaru šajā valodu saimē. Tai ir bagāta locījumu sistēma (septiņi locījumi) un attīstīta darbības vārdu sistēma, kas izsaka laiku, veidu un personu.

Salīdzinājumā ar rietumarmēņu valodu, austrumarmēņu valoda saglabā sarežģītāku fonētisko sistēmu un atšķirīgu izrunu, kā arī dažas leksiskas un gramatiskas atšķirības. Izrunas ziņā vairākas skaņas austrumarmēņu valodā ir saglabājušas vēsturisko realizāciju, kamēr rietumarmēņu valodā tās ir mainījušās. Piemēram, klasiskā t skaņa austrumarmēņu valodā saglabājas kā t, bet rietumarmēņu valodā bieži pāriet uz d vai citu skaņu. Gramatikā pastāv atšķirības darbības vārdu sistēmā. Austrumarmēņu valodā tiek plaši lietoti analītiskie laiki (piemēram, saliktās formas ar palīgdarbiem), kamēr rietumarmēņu valodā biežāk saglabājas vienkāršākas vai atšķirīgi veidotas formas. Tāpat atšķiras arī nolieguma veidošana un dažu locījumu lietojums. Leksikā austrumarmēņu valoda ir vairāk ietekmējusies no krievu valodas un citām PSRS telpas valodām, savukārt rietumarmēņu valoda — no turku valodas, arābu valodas un franču valodas. Tādēļ daudzos gadījumos vienam un tam pašam jēdzienam abos paveidos pastāv atšķirīgi vārdi. Šīs atšķirības var būt tik būtiskas, ka runātājiem bez iepriekšējas pieredzes savstarpēja sapratne var būt apgrūtināta, lai gan abas valodas formas joprojām tiek uzskatītas par vienas armēņu valodas paveidiem.

Vēsture

Austrumarmēņu valoda attīstījās no klasiskās armēņu valodas (grabar), kas bija armēņu literārā un baznīcas valoda no 5. gadsimta, kad Mesrops Maštocs izveidoja armēņu alfabētu. Vēlāk, viduslaikos, paralēli grabaram sāka veidoties arī tautas valodas formas, kas pazīstamas kā ašharabar.

17.–18. gadsimtā šīs tautas valodas sāka arvien vairāk izmantot literatūrā un ikdienas saziņā. Austrumarmēņu valodas veidošanās cieši saistīta ar armēņu kopienām Krievijas impērijas teritorijā, īpaši Erevānā un Tbilisi. 19. gadsimtā notika austrumarmēņu valodas standartizācija, kuras pamatā tika izvēlēts Yerevan dialekts. Šajā periodā attīstījās modernā literatūra, prese un izglītības sistēma austrumarmēņu valodā. Liela nozīme bija arī armēņu kultūras centriem Tbilisi un Baku.

Pēc Krievijas revolūcijas un vēlāk PSRS izveides austrumarmēņu valoda kļuva par oficiālo valodu Armēnijas PSR, kas veicināja tās tālāku attīstību, standartizāciju un lietojumu izglītībā, zinātnē un valsts pārvaldē.

Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā austrumarmēņu valoda kļuva par neatkarīgās Armēnijas valsts valodu. Tā turpina attīstīties kā mūsdienīga literārā valoda, saglabājot saikni ar klasisko grabaru valodu un vienlaikus uzņemot jaunus aizguvumus un terminoloģiju.

Dialekti

Austrumarmēņu valoda ietver vairākus reģionālos dialektus, kas vēsturiski veidojušies dažādos Aizkaukāza un tuvējo reģionu apgabalos. Literārās valodas pamatā ir Erevānas dialekts, tomēr pastāv arī citi nozīmīgi dialekti ar savām fonētiskām un leksiskām īpatnībām.

Starp svarīgākajiem austrumarmēņu dialektiem minami:

• Yerevan — literārās valodas pamats, izplatīts Armēnijā;
• Karabakh — izplatīts Kalnu Karabaha reģionā, raksturīgas specifiskas patskaņu un līdzskaņu izmaiņas;
• Lori — sastopams Lori reģionā, ar atšķirīgu intonāciju un dažām arhaiskām formām;
• Syunik — dienvidu dialekts ar savdabīgu fonētiku;
• Tbilisi — vēsturisks pilsētas dialekts Gruzijā, kas ietekmējies no daudzvalodīgas vides.

Dialektu atšķirības galvenokārt izpaužas izrunā, vārdu krājumā un dažās gramatiskās formās. Dažos gadījumos dialekti var būt savstarpēji grūtāk saprotami, tomēr tos vieno kopīgā literārā norma, kas balstīta uz Yerevan dialektu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrumarmēņu valoda.