Gruzija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gruzija
საქართველო
Gruzijas karogs Gruzijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīzeძალა ერთობაშია
(Spēks ir vienotībā)
Himnaთავისუფლება
(Brīvība)
Location of
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Tbilisi
700) 41°43′N 44°47′E / 41.717°N 44.783°E / 41.717; 44.783
Valsts valodas gruzīnu valoda1
Etniskās grupas  gruzīni - 83,8%
azerbaidžāņi - 6,5%
armēņi - 5,7%
krievi - 1,5%
Valdība Demokrātiska republika
 -  Prezidents Giorgijs Margvelašvili
 -  Premjerministrs Irakli Garibašvili
Konsolidācija
 -  Gruzijas karaliste 1008. gadā 
 -  Gruzijas Demokrātiskā Republika 1918. gada 26. maijā 
 -  Gruzijas PSR 1921. gada 25. februārī 
 -  Neatkarība no PSRS
Deklarēta
Pabeigta

1991. gada 9. aprīlī
1991. gada 25. decembrī 
Platība
 -  Kopā 69 700 km² (121.)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2008. g. 4 630 8412 (115.)
 -  Blīvums 66/km² (132.)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā $20,5 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $4700 
HDI (2007) 0.755 (vidējs) (95.)
Valūta Lari (ლ) (GEL)
Laika josla (UTC+4)
Interneta domēns .ge
ISO 3166-1 kods 268 / GEO / GE
Tālsarunu kods +995
1 No CIP Pasaules faktu grāmatas
2 No CIP Pasaules faktu grāmatas.[1] Iedzīvotāju skaitā nav iekļautas tā Abhāzijas un Dienvidosetijas daļas, ko nekontrolē Gruzijas valdība.

Gruzija (gruzīnu: საქართველო, Sakartvelo), no 1991. līdz 1995. gadam Gruzijas Republika, ir valsts Eiropas austrumos,[2][3] Melnās jūras austrumu krastā. Tā robežojas ar Krieviju un Turciju ziemeļos, un Armēniju un Azerbaidžānu dienvidos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Gruzijas vēsture

Senajos laikos Gruzijas teritorijā atradās divas valstis, Kolhīda Sengrieķu mitoloģijā tika uzskatīta par leģendārās zelta aunādas atrašanās vietu. Mūsu ēras sākumā tā nonāca Romas impērijas ietekmē. 9. gs. mūsdienu Gruzijas teritorijā izveidojās vairākas valstis un 1008. gadā tika izveidota Gruzijas valsts, kas pastāvēja līdz 14. gadsimtam. Pēc tam valsts sašķēlās vairākās mazākās caristēs: Kartlijā, Kahetijā un Imeretijā, kuras cīnījās savā starpā par dominanti reģionā.

Krievijas Impērija no 1801. līdz 1866. gadam anektēja Kartliju un Kahetiju, bet 1810. gadā Imeretiju (mūsdienu Abhāziju). 1918. gadā pēc 1. Pasaules kara un revolūcijas Krievijā izveidojās neatkarīga Gruzijas Demokrātiskā republika, ko 1921. gadā okupēja Sarkanā armija un iekļāva Padomju Savienībā, izveidojot Aizkaukāza PFSR. Neatkarību no Padomju Savienības Gruzija atguva 1991. gadā. 2003. gadā valstī notika revolūcija, bet 2008. gadā Gruzijas-Krievijas karš.

Valsts pārvalde un iekšpolitika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gruzija ir prezidentāla republika. Izpildvara pieder prezidentam un ministru kabinetam. Prezidentu ievēl uz pieciem gadiem ne vairāk kā uz diviem termiņiem. Likumdevēja vara pieder vienpalātas parlamentam ar 235 locekļiem. Vēlēšanas notiek reizi piecos gados, balstiesības iegūst 18 gadu vecumā.

Gruzijas separātiskie reģioni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģeogrāfija un klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gruzija no kosmosa

Gruzijas reljefu var iedalīt četrās daļās. Ziemeļos atrodas Lielais Kaukāzs, kas veido dabisku robežu ar Krieviju, Lielajā Kaukāzā atrodas arī Gruzijas augstākais punkts - 5 201 metru augstais Šhara un (Abhāzijā) dziļākā ala pasaulē, kuras dziļums saskaņā ar pēdējiem mērījumiem ir vismaz 2140 metri. Rietumos, kur valsts robežojas ar Melno jūru, plešas līdzenums, kas ietver arī subtropiskās Kolhīdas zemienes. Dienvidos atrodas Mazā Kaukāza austrumu daļa, kas ietiecas arī kaimiņos esošajās Turcijā un Armēnijā, savukārt valsts austrumu daļā ap galvaspilsētu Tbilisi atrodas plakankalne. Valstī ir ap 25 000 upju no kurām lielākā ir 1364 kilometrus garā Mtkvari, kas iztek no Turcijas un caur Tbilisi plūst tālāk uz Gruzijas kaimiņvalsti Azerbaidžānu, kur ietek Kaspijas jūrā. Gruzija atrodas uz mērenās un subtropu joslu robežas, klimatu ietekmē arī kalni, kas sadala valsti rietumu un austrumu daļās. Zemienēs ir relatīvi silts visu gadu, bet kalnainos apgabalos ir ievērojami vēsāks, valsts rietumu daļā klimats ir mitrāks nekā austrumos.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2014. gada tautas skaitīšanas datiem Gruzijā (bez Abhāzijas un Dienvidosetijas) bija 3 729 635 iedzīvotāji, no kuriem 83,8% ir gruzīni, 6,5% - azerbaidžāņi, 5,7% - armēņi, 1,5% ir krievi, bet 2,5% ir citu tautību pārstāvji. Izplatītākā reliģija ir kristietība, lielākā konfesija ir pareizticīgie - 83,9%, 3,9% iedzīvotāju pieder Armēņu apustuliskajai baznīcai, 0,8% ir katoļi. Otra izplatītākā reliģija, kurai pieder 9,9% iedzīvotāju ir islāms. Izplatītākās valodas ir oficiālā gruzīnu valoda (71%), krievu valoda (9%), armēņu valoda (7%) un azerbaidžāņu valoda (6%), citās valodās runā apmēram 7% iedzīvotāju, Abhāzijā oficiāls statuss ir arī abhāzu valodai.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīna dārzs Gruzijā.

Gruzijas ekonomikā liela nozīme ir lauksaimniecībai. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Gruzijas lauksaimniecības sektoram izdevās samērā viegli atkopties, jo Gruzijā kolektivizācija bija notikusi mazākos apmēros nekā citur PSRS. Galvenais kultūraugs ir tēja, audzē arī citrusaugļus, vīnogas, kviešus, miežus, tabaku un dārzeņus. Lielākās nozares ir pārtikas apstrāde un vīnrūpniecība. Agrāk labi attīstīta bija arī tūrisma industrija, taču tā cietusi no valstī notiekošajiem nemieriem. Valstī notiek mangāna, vara un citu metālu ieguve. Pastāv arī mašīnrūpniecība, tekstilrūpniecība un ķīmiskā rūpniecība.

Ārpolitika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš Krievijā tika aizliegts dažādu produktu imports no Gruzijas, tā centusies attīstīt ekonomiskus sakarus ar citām kaimiņvalstīm un Rietumvalstīm, sevišķi Eiropas Savienību. NATO partnervalsts un kandidātvalsts. 2013. gada Austrumu partnerības Viļņas samita laikā Gruzija parafēja ar Eiropas Savienību (ES) asociācijas un tirdzniecības līgumu.

Georgia cities01.png

Kopš 2016. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Georgia, no CIP Pasaules faktu grāmatas
  2. International Geographic Encyclopaedia and Atlas. Springer, 24/11/1979, p. 273
  3. Eiropas Parlaments, European Parliament Resolution 2014/2717(RSP), 17 July 2014: "...pursuant to Article 49 of the Treaty on European Union, Georgia, Moldova and Ukraine – like any other European state – have a European perspective and may apply to become members of the Union..."

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]