Armēņu valoda
| Armēņu valoda հայերեն | ||
|---|---|---|
| : | 
| |
| Valodu lieto: | ||
| Reģions: | Kaukāzs, Tuvie Austrumi | |
| Pratēju skaits: | 6,7 miljoni | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Armēņu valoda | |
| Rakstība: | Armēņu alfabēts | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |
| |
| Regulators: | Armēnijas Zinātņu Akadēmija | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | hy | |
| ISO 639-2: | arm (B) | hye (T) |
| ISO 639-3: | hye | |
| ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Armēņu valoda (հայերեն, hayeren, izrunā: /hɑjɛˈɾɛn/) ir indoeiropiešu saimes valoda, kurā galvenokārt runā armēņi, tostarp ievērojamā daļa armēņu diasporas visā pasaulē. Lai arī tā ir vienīgā valoda savā indoeiropiešu valodu atzarā, šis atzars atrodas starp slāvu, grieķu un irāņu valodu atzariem.[1] Armēnijā tā ir valsts valoda. Armēņu valodu prot ap 6,7 miljoniem cilvēku. Tās pierakstīšanai izmanto armēņu alfabētu, ko 405. gadā radīja mūks un valodnieks Mesrops Maštocs.[2]
Armēņu valodai ir divi literārie varianti:
- austrumarmēņu valoda, ko izmanto Aizkaukāzā (Armēnijā, Kalnu Karabahā, Gruzijā) un pēcpadomju valstīs;
- rietumarmēņu valoda, ko tagad galvenokārt lieto armēņi Turcijā, Libānā un vairākās citās valstīs, to māca skolās un armēņu diasporas speciālās izglītības iestādēs.
Armēņu alfabēts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Armēņu alfabētu 405. gadā izviedoja armēņu mūks Mesrops Maštocs. Sākotnēji bija 36 burti, bet divi burti tika pievienoti vēlāk, viduslaikos.
| Burts | Transkripcija | Izruna |
|---|---|---|
| Ա, ա | A, a | /ɑ/ |
| Բ, բ | B, b | /b/ |
| Գ, գ | G, g | /ɡ/ |
| Դ, դ | D, d | /d/ |
| Ե, ե | E, e | /ɛ/ |
| Զ, զ | Z, z | /z/ |
| Է, է | Ē, ē | /e/ |
| Ը, ը | Ə, ə vai Ë, ë | /ə/ |
| Թ, թ | Tʿ, tʿ vai T’, t’ | /tʰ/ |
| Ժ, ժ | Ž, ž | /ʒ/ |
| Ի, ի | I, i | /i/ |
| Լ, լ | L, l | /l/ |
| Խ, խ | X, x | /χ/ |
| Ծ, ծ | C, c vai Ç, ç | /ts/ |
| Burts | Transkripcija | Izruna |
|---|---|---|
| Կ, կ | K, k | /k/ |
| Հ, հ | H, h | /h/ |
| Ձ, ձ | J, j | /dz/ |
| Ղ, ղ | Ł, ł vai Ġ, ġ | /ɫ/ |
| Ճ, ճ | Č, č vai č̣ | /tʃ/ |
| Մ, մ | M, m | /m/ |
| Յ, յ | Y, y | /j/ |
| Ն, ն | N, n | /n/ |
| Շ, շ | Š, š | /ʃ/ |
| Ո, ո | O, o | /ɔ/ |
| Չ, չ | Čʿ, čʿ vai Č, č | /tʃʰ/ |
| Պ, պ | P, p | /p/ |
| Ջ, ջ | J̌, ǰ | /dʒ/ |
| Burts | Transkripcija | Izruna |
|---|---|---|
| Ռ, ռ | Ṙ, ṙ | /r/ |
| Ս, ս | S, s | /s/ |
| Վ, վ | V, v | /v/ |
| Տ, տ | T, t | /t/ |
| Ր, ր | R, r | /ɹ/ |
| Ց, ց | Cʿ, cʿ vai C’, c’ | /tsʰ/ |
| Ւ, ւ | W, w | /w/ |
| Փ, փ | Pʿ, pʿ vai P’, p’ | /pʰ/ |
| Ք, ք | Kʿ, kʿ vai K’, k’ | /kʰ/ |
| Օ, օ | Ō, ō | /o/ |
| Ֆ, ֆ | F, f | /f/ |
| Ու, ու | U, u | /u/ |
| և | ew | /ɛv/ |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Valda Salmiņa. «Armēņu valoda». Nacionālā enciklopēdija, 2023. gada 4. jūlijs.
- ↑ «Armenian language | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2023-04-08.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Armēņu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Armēņu valoda.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Ethnologue par armēņu valodu
- Armēņu alfabēts
- Tiešsaistes armēņu vārdnīca
- Armēņu valoda
- Armēņu valodas materiāli Arhivēts 2011. gada 24. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
|