Autoimūna slimība

Autoimūna slimība
Jauna sieviete ar malāru izsitumiem, kas parasti sastopami sistēmiskās sarkanās vilkēdes (SLE) gadījumā.
Specialitāte	Reimatoloģija, imunoloģija, gastroenteroloģija, neiroloģija, dermatoloģija, endokrinoloģija
Simptomi	Plaši, atkarīgs no veida. Parasti ietver, kaut arī ne tikai, zemas pakāpes drudzis, noguruma sajūta
Medikamenti	Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, imūnsupresanti, intravenozais imūnglobulīns

Autoimūna slimība ir stāvoklis, kas rodas no pārmērīgas imūnsistēmas atbildes pret sava organismā sastopamām vielām un audiem, kad tā kļūdaini mērķē un uzbrūk veselām, funkcionējošām ķermeņa daļām, it kā tās būtu svešķermeņi. Tiek uzskatīts, ka ir vairāk kā 80 atzītu autoimūno slimību, un jaunākie zinātniskie pierādījumi liecina, ka, iespējams, pastāv vairāk nekā 100 dažādu slimību. Tās var skart gandrīz jebkuru ķermeņa daļu.

Tā var skart gan tikai noteiktus orgānus, piemēram, vairogdziedzeris — autoimūns tireoidīts, gan konkrētu audu tipu piemēram, Gudpāsčera slimība, kas var ietekmēt bazālo membrānu gan plaušās, gan nierēs.

Autoimūno slimību simptomi var ievērojami atšķirties, galvenokārt atkarībā no konkrētā slimības veida un ķermeņa daļas, kuru tā skar. Simptomi bieži vien ir dažādi un var būt īslaicīgi, svārstīties no viegliem līdz smagiem, un parasti tie ir zems drudzis, noguruma sajūta un vispārējs nespēks. Tomēr dažas autoimūnās slimības var izpausties ar specifiskākiem simptomiem, piemēram, locītavu sāpēm, ādas izsitumiem (piemēram, nātreni) vai neiroloģiskiem simptomiem.

Autoimūno slimību precīzi cēloņi joprojām nav skaidri, un, visticamāk, tie ir multifaktoriāli, kas saistīti gan ar ģenētisko, gan vides ietekmi. Dažām slimībām, piemēram, vilkēdei, raksturīga ģimenes sastopamība, kas liecina par ģenētisku noslieci, bet citi gadījumi ir saistīti ar infekcijas izraisītājiem vai vides faktoru iedarbību, kas liecina par sarežģītu gēnu un vides mijiedarbību šo slimību etioloģijā.

Dažas no visbiežāk sastopamajām autoimūnām slimībām ir celiakija, 1. tipa diabēts, Greivsa slimība, zarnu iekaisuma slimības (piemēram, Krona slimība un čūlainais kolīts), multiplā skleroze, alopēcija areata, Addisona slimība, perniciozā anēmija, psoriāze, reimatoīdais artrīts un sistēmiskā sarkanā vilkēde. Autoimūno slimību diagnostika var būt sarežģīta, jo tās izpaužas dažādi un daudzi simptomi ir pārejoši.

Autoimūnās slimības ārstē parasti ar imūnsupresijas medikamentiem, kas samazina imūnreakciju, piemēram, glikokortikoīdiem.