Bērna kopšanas atvaļinājums

Vikipēdijas lapa

Bērna kopšanas atvaļinājums ir atvaļinājums, ko pēc darbinieka pieprasījuma piešķir sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju.

Latvijā tā kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Laiku, kuru darbinieks pavada bērna kopšanas atvaļinājumā, ieskaita kopējā darba stāžā un saglabā iepriekšējo darbu. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.[1]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]