Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums

Vikipēdijas lapa

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ir atvaļinājums, ko pēc darbinieka pieprasījuma piešķir sakarā ar grūtniecību un bērna dzimšanu. Latvijā grūtniecības atvaļinājumu (56 kalendāra dienas) un dzemdību atvaļinājumu (56 kalendāra dienas) aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām.

Grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību sarežģījumu dēļ, kā arī tad, ja dzimuši divi vai vairāki bērni, sievietei piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to dzemdību atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas. 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu piešķir arī sievietēm, kurām sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz 12. grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku.

Sievietei, kura izmanto grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumu, saglabā iepriekšējo darbu. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar sievietei ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.[1]

"Dekrēta atvaļinājums"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas PSR dzemdību atvaļinājumu dēvēja par "Dekrēta atvaļinājumu", atsaucoties uz Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas 1917. gada 22. decembra dekrētu № 188. "Par veselības apdrošināšanu" (Декрет о страховании на случай болезни). Šis tiesību akts paredzēja naudas pabalstu dzemdību gadījumā, kas tika noteikts slimokases dalībnieka pilnas izpeļņas apmērā.[2]

Pabalsts tika izsniegts astoņas nedēļas pirms dzemdībām un astoņas nedēļas pēc dzemdībām, kopā 112 dienas.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]