Būhenvaldes koncentrācijas nometne

Vikipēdijas lapa
Būhenvaldes koncentrācijas nometne
Koncentrācijas nometne
Vārti uz Būhenvaldes koncentrācijas nometnes noliktavu.
Būhenvaldes koncentrācijas nometne (Vācija)
Būhenvaldes koncentrācijas nometne
Būhenvaldes koncentrācijas nometne
Koordinātas 51°01′20″N 11°14′53″E / 51.02222°N 11.24806°E / 51.02222; 11.24806Koordinātas: 51°01′20″N 11°14′53″E / 51.02222°N 11.24806°E / 51.02222; 11.24806
Atrašanās vieta Valsts karogs: Vācija Veimāra, Vācija
Pārvaldīja
Darbības laiks 1937—1945
Ieslodzīto skaits 280 000
Nogalinātie 56 545
Atbrīvošana
Mājaslapa https://www.buchenwald.de/en/geschichte
Skats no debesīm uz Būhenvaldes koncentrācijas nometni, 2008. gadā.

Būhenvaldes koncentrācijas nometne (vācu: Konzentrationslager (KZ) Buchenwald) bija koncentrācijas nometne Vācijā, Veimāras ziemeļos.[1] Pirms kara beigām uz šo nometni tikuši deportēti cilvēki no visas Eiropas. Nometnē tikuši turēti vairāk nekā 250 000 ieslodzīto. Nāves gadījumu skaits nometnē bija vairāk nekā 56 000. Galvenais nāves cēlonis bija slimības, bet ieslodzītie tika arī nogalināti, gāja bojā spīdzināšanas vai medicīnas eksperimentu rezultātā. Kara beigās Būhenvalde bija lielākā koncentrācijas nometne Trešajā reihā.

1945. gada aprīlī Būhenvaldes koncentrācijas nometni un tās filiāles sasniedza ASV armija. Galvenais komandieris savos pierakstos rakstīja: "Nekas nekad nav mani tā šokējis, kā šis skats".

1945. gadā PSRS okupācijas spēki nometnes teritorijā ierīkoja NKVD speciālo nometni nr. 2, kas darbojās līdz 1950. gadam.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1938—1941[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koncentrācijas nometni sāka ierīkot 1937. gada jūlijā, kad šeit ieradās pirmie 149 ieslodzītie, kas tika pārvesti no citas nacistu nometnes. Viņiem lika attīrīt meža teritoriju, uzstādīt kanalizācijas caurules, elektrības līnijas, celt ēkas. 28. jūlijā jaunā koncentrācijas nometne tika pārsaukta no "K. L.Ettersberg" uz "K. L.Buchenwald/Post Weimar". 14. augustā tika atrasts pakārts strādnieks Hermans Kempeks. Tā bija pirmā nāve Būhenvaldes koncentrācijas nometnē. 20. augustā ir gatavas jau 3 rindas dzīvojamo baraku. Ieslodzīto jau bija tik daudz, ka nācās barakās likt vairāk cilvēku nekā paredzēts. Gada beigās Būhenvaldes koncentrācijas nometnē atradās 2561 ieslodzītie. Kopš vasaras bija miruši 53 ieslodzītie un tikuši kremēti Veimāras pašvaldības krematorijā.[2]

1938. gada februārī pirmos ieslodzītos saņēma "Bunker" — aizturēšanas kameru spārns. Cietuma pārziņa Martina Sommera uzraudzībā šī daļa kļuva par nometnes spīdzināšanas un nogalināšanas centru. Aprīlī koncentrācijas nometnē nonāca liels daudzums bezdarbnieku, bezpajumtnieku. 1. maijā visās ieslodzīto kategorijās tika iekļauti ebreji. Maijā nometnes komandieris izveidoja ikdienas ūdens devu, ko izsniegt ieslodzītajiem. Nometnes celtniecības periods pagāja ar lielu ūdens trūkumu. Jūnija vidū vairāk nekā 1000 ebrejus tur aitu aizgaldos un ieslodzīto virtuvē — bez gultām, krēsliem un galdiem. Nometni ieskāva dzeloņstiepļu žogs. 29. jūnijā kazarmu pārmeklēšanas laikā sargi sadauzīja logu stiklus, uzplēsa vairāk kā 100 salmu maisus un sagrieza segas un gultu pārklājus. Šajā dienā gāja bojā trīs ieslodzītie. Uzskaites žurnālā pie viena ieslodzītā vārda ir piebilde: "Miris, sabrūkot kazarmas priekšpusei". Pēc antisemītiska grautiņa septembrī 9845 ebreji tika ieslodzīti dzeloņstiepļu ieskautajā teritorijā, viņi tika arī aplaupīti. 250 no tiem nomira procesa laikā. Ieslodzīto skaits nometnē gada beigās bija sasniedzis 11028. Starp 802 personām nometnē bija gājuši bojā 1938 ieslodzītie, 408 bija ebreji.

1939. gada februārī pārapdzīvotības un ūdens trūkuma rezultātā, nometnē izcēlās tīfa epidēmija. Tika noteikta karantīna. 19./20. aprīlī daži ieslodzītie tiek atbrīvoti "žēlsirdības kampaņas" rezultātā, par godu Ādolfa Hitlera dzimšanas dienas svinībām. 6. septembrī ebreju ēdiena devas tika samazinātas līdz 14 gramiem maizes un vienu litru zupas dienā. Neskatoties uz draudiem, ko radīja ložmetēji sapulcēšanās vietā, Jehovas liecinieki vienbalsīgi atsacījās doties militārajā dienestā. 27. septembrī tika izveidota īpašā nometne. Pirmie ieslodzītie tajā bija 110 poļi, kuri gāja bojā no bada un aukstuma pāris nedēļu laikā. 1. novembrī nometnē tika noteikta karantīna dizentērijas epidēmijas uzliesmojuma dēļ. 9. novembrī iepriekšējās dienas pēcpusdienā pret Hitleru Minhenē veiktā atentāta mēģinājuma dēļ nometnē notika atriebība pret ebrejiem. Tika nogalināts 21 ebrejs, pārējie ebreji tika sodīti ar 3 dienu badu. Cūkas zādzības dēļ novembrī nometnē ieslodzītie tika turēti badā vairākas dienas. Gada beigās nometnē bija 11 807 ieslodzītie, nogalināto skaits pieaudzis līdz 1378.

1940. gada jūlijā nometnē tika ievesti 232 dāņu ķīlnieki. Septembrī tika dota pavēle novērst zelta izmantošanu krematorijā. Krematorijs darbojās jau kopš vasaras. Gada beigās nometnē bija 7440 ieslodzīto. 1838 ieslodzīto miruši gada laikā.

1941. gada 20. februārī uz Būhenvaldi tika atvesti 389 ebreji no Holandes. 5./12.jūlijā no Dahavas koncentrācijas nometnes ieradās divi transportlīdzekļi ar poļu un ebreju ieslodzītajiem. Ieslodzītajiem bija slikta fiziskā forma, tos, kuri slimoja ar tuberkolozi, izolēja no pārējiem nometnes ķīlniekiem un nogalināja ar nāvējošu injekciju palīdzību. Gada beigās nometnē bija 7911 ieslodzītie un 1903 ieslodzīto no Padomju Savienības. 1941. gadā nometnē bija miruši 1746 vīrieši. Tie Padomju Savienības vīri, kas tikuši nošauti, uzskaitē neparādās.

1942[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvārī kazarmās sākas eksperimenti ar ieslodzītajiem, sāk izmantot testa vakcīnu Behring - Werke. Kopumā vismaz 1000 ieslodzītie ir inficēti ar dažādām epidēmijām vai kļuvuši par upuriem medicīnas eksperimentiem. Precīzu mirušo skaitu vairs nevar noteikt. Augustā ekonomikas departaments pavēl ieslodzītajiem īsi apgriezt matus. Tikmēr nometnē turpinās eksperimenti, nometnes galvenais ārsts apgalvo, ka padomju ieslodzīto nāves skaits tiks samazināts līdz minimumam. Savukārt, oktobrī 405 ebreji tiek nosūtīti uz Aušvicu. Krematorija paplašināšana tiek pabeigta un ekspluatācijā nodod otru kremtorija ēku. Nometnē ir tikusi uzbūvēta dezinfekcijas un karantīnas ēka, notikusi nometnes paplašināšanās (rodas "Little Camp" jeb mazā nometne). Gada beigās nometnē atrodas 9517 ieslodzīto, 3049 ir miruši. Vidēji sanāk, ka miris katrs trešais ieslodzītais.

1943[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris - uz "Litlle Camp" tiek atvesti pirmie ieslodzītie. Bruņojuma rūpnīca Gustloff - Werke II blakus nometnei martā uzsāk savu darbību, izmantojot ielodzīto darbaspēku. Liels daudzums transportlīdzekļu ierodas no Aušvicas nometnes. Līdz pat maija beigām ilgst 13 eksperimentu gara sērija. Uz ieslodzītajiem šoreiz tiek izmantoti tīfa medikamenti. Vairāk nekā puse no medikamentu izmēģinājuma upuriem mirst mokpilnā nāvē. Jūnijā Būhenvaldes nometnē tiek atvesti franču ieslodzītie. Kopējais ieslodzīto skaits gada beigās ir palielinājies līdz 37 319. Starp viņiem ir 14 500 krievu, 7500 poļu, 4700 franču un 4800 vācu un austriešu. Gandrīz puse no viņiem atrodas mazājās nometnēs nevis galvenajā. 3862 ieslodzīto ir miruši gada laikā.

1944[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvārī Būhenvaldes koncentrācijas nometnē nonāk 348 norvēģu studenti, kas tikuši aizturēti pie universitātes Oslo. Martā mazo blakusnometņu skaits pieaug līdz divdesmit divām. No visiem ieslodzītajiem (42 tūkstoši) puse strādā ar karu saistītajās industrijās. 18.augustā Vācijas Komunistiskās partijas priekšsēdētājs Ernst Thalmann tiek nošauts pie krematorija ieejas. 24.augustā nometne nokļūst sarežģītā situācijā, jo sabiedroto bumbvedēji uzbrūk artilērijas rūpnīcai un ēkām netālu no galvenās nometnes. Tā kā ieslodzītajiem ir dota pavēle palikt rūpnīcas tuvumā, ir 2000 ievainotie un 388 mirušie. 16.septembrī 200 romu tautības bērni un jaunieši tiek aizsūtīti no Būhenvaldes uz Aušvicu, lai tos iznīcinātu. 63 048 vīriešu un 24 201 sieviešu gada beigās atrodas nometnē. Vairāk kā viena trešdaļa no viņiem ir jaunieši zem 21 gada. Bojāgājušo skaits 1944. gadā ir 9468 ieslodzītie.

1945[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sestā bruņotā divīzija no Trešās ASV armijas sasniedz Būhenvaldi. 21 tūkstotis ieslodzīto izjūt savu atbrīvošanu un ASV armijas ierašanos. Starp 1945. gada sākumu un 11.aprīli bojā ir gājuši 14 766 ielodzītie. Vairāk kā simts ieslodzītie iet bojā pēc atbrīvošanas. Bojāgājušo skaitu, kas cieta evakuācijas laikā, var minēt tikai aptuveni - vairāk kā 9000.No maija līdz augustam ieslodzītie pamazām atstāj nometni.

Starp 1937. gadu un 1945. gada aprīli vairāk kā 250 000 cilvēku no visām Eiropas valstīm bijuši ieslodzīti Būhenvaldes koncentrācijas nometnē. Upuru skaits ir noapaļots līdz 56 000. No šī skaitļa tikai 38 049 ir reģistrētas nometnes sarakstā.

Mūsdienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās ir iespēja doties un apskatīt izbijušo Būhenvaldes koncentrācijas nometni. Nometnē saglabājušās gan cietuma kameras, gan krematorijs, gan skatu torņi, no kuriem sargi apskatīja nometnes teritoriju. Visas ēkas, arī galvenā ieeja ir labi saglabājušās un tur var just tā laika gaisotni. Būhenvaldes koncentrācijas nometnes memoriālā atrodas arī vairākas izstādes.

2015. gadā medijus pāršalca arī skandāls sakarā ar nacistu nometnes piesaukšanu igauņu tievēšanas reklāmā. Skandālu izraisījusi "Eesti Ekspress" publicēta reklāma, kurā uz Būhenvaldes koncentrācijas nometnes ielodzīto fona rakstīts:"Viens, divi, trīs...Doktora Mengeles notievēšanas tabletes ar tevi izdarīs brīnumus." Zem attēla pavēstīts:"Būhenvaldē nebija neviena resnā." Reklāma izsaukusi milzīgu sašutumu un tiek uzskatīta par ētikas pārkāpumu. [3]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. David Fraser Jenkins. John Piper: The Forties. New Age International, 2000. 84. lpp. ISBN 978-0-85667-534-8.
  2. http://www.buchenwald.de/en/455/ , Būhenvaldes koncentrācijas nometne, 1937.
  3. [1], Skandāls! Igaunijā tievēšanu reklamē, piesaucot nacitu nometni.