Būhenvaldes koncentrācijas nometne

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vārti uz Būhenvaldes koncentrācijas nometnes noliktavu.
Skats no debesīm uz Būhenvaldes koncentrācijas nometni, 2008. gadā.

Būhenvaldes koncentrācijas nometne (vācu: Konzentrationslager (KZ) Buchenwald) bija koncentrācijas nometne Vācijā, Veimāras ziemeļos.[1] Pirms kara beigām uz šo nometni tikuši deportēti cilvēki no visas Eiropas. Kopā vairāk kā 250 000 ieslodzīto tikuši turēti nometnē. Vairāk kā 56 000 nāves gadījumu, kas radušies spīdzināšanas vai medicīnas eksperimentu rezultātā. Kara beigās nometne bija lielākā koncentrācijas nometne Trešajā reihā.

Kad amerikāņi 1945. gadā sasniedza Būhenvaldes koncentrācijas nometni un tās mazās nometnes, galvenais komandieris savos pierakstos rakstīja:"Nekas nekad nav tā šokējis, kā tas skats".

1945. gadā PSRS okupācijas spēki nometnes teritorijā ierīkoja NKVD speciālo nometni nr. 2, kas darbojās līdz 1950. gadam.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1937[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

15.jūlijā nometnē ierodas pirmie 149 ieslodzītie, kas pārvesti no citas nacistu nometnes. Viņiem liek attīrīt meža teritoriju, uzstādīt kanalizācijas caurules, elektrības līnijas, celt mājas, garāžas un kazarmas. 28.jūlijā jaunā koncentrācijas nometne tiek pārsaukta no "K. L.Ettersberg" uz "K. L.Buchenwald/Post Weimar". 14.augusts. 23 gadus vecais strādnieks Hermans Kempeks no Altonas tiek atrasts pakārts. Tā ir pirmā nāve Būhenvaldes koncentrācijas nometnē. 20.augustā ir gatavas jau 3 rindas kazarmu. Ieslodzīto ir tik daudz, ka nākas kazarmās likt vairāk cilvēku nekā paredzēts. Nometnes teritorijā joprojām aug koki. Gada beigās 2561 ieslodzītie atrodas Būhenvaldes koncentrācijas nometnē. Kopš vasaras ir miruši 53 ieslodzītie un tikuši kremēti Veimāras pašvaldības krematorijā.[2]

1938[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februārī "Bunker" — aizturēšanas kameru spārns saņem pirmos ieslodzītos. Zem cietuma pārziņa Martina Sommera uzraudzības, šī daļa kļūst par nometnes spīdzināšanas un nogalināšanas centru. Aprīlī koncentrācijas nometnē nonāk liels daudzums bezdarbnieku, bezpajumtnieku. 1.maijs - ebreji tiek iekļauti visās ieslodzīto kategorijās. Pusdienas nometnē netiek dotas dēļ redīsu zādzības dārzā. Maijā nometnes komandieris izveido ikdienas ūdens devu, ko izsniegt ieslodzītajiem. Nometnes celtniecības periods paiet ar lielu ūdens trūkumu. Jūnija vidus iezīmējas ar to, ka vairāk nekā 1000 ebrejus tur aitu kabīnēs un ieslodzīto virtuvē — bez gultām, krēsliem un galdiem. Nometni ieskauj dzeloņstiepļu žogs. 29.jūnijs - kazarmu pārmeklēšanas laikā sargi sadauza logu stiklus, uzplēš vairāk kā 100 salmu maisus un sagriež segas un gultu pārklājus. Trīs ieslodzītie nomirst šajā dienā. Uzskaites žurnālā pie viena ieslodzītā ID ir piebilde: "Miris, sabrūkot kazarmas priekšpusei". Pēc anti — ebreju grautiņa septembrī 9845 ebreji tiek ieslodzīti dzeloņstiepļu ieskautajā teritorijā, viņi tiek arī aplaupīti. 250 no tiem mirst procesa laikā. 21. decembris - sociāldemokrāts Pīters Forsters nometnes laukumā tiek pakārts. Ieslodzīto skaits nometnē gada beigās ir sasniedzis 11028. Starp 802 personām nometnē ir gājuši bojā 1938 ieslodzītie, 408 bija ebreji.

1939[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februārī pārapdzīvotības un ūdens trūkuma rezultātā, nometnē izceļas tīfa epidēmija. Tiek noteikta karantīna. 19./20. aprīlis nāk ar pārmaiņām. Daži ieslodzītie tiek atbrīvoti "žēlsirdības kampaņas" rezultātā, par godu Ādolfa Hitlera dzimšanas dienas svinībām. 6.septembrī ebreju ēdiena devas tiek samazinātas līdz 14 gramiem maizes un vienu litru zupas dienā. Neskatoties uz draudiem, ko rada ložmetēji sapulcēšanās vietā, Jehovas liecinieki vienbalsīgi atsakās ziņot militārajā dienestā. 27.septembrī tiek izveidota īpašā nometne. Pirmie ieslodzītie ir 110 poļi, kuri iet bojā no bada un aukstuma pāris nedēļu laikā. 1.novembris paiet trauksmaini. Nometnē tiek noteikta karantīna dizentērijas epidēmijas uzliesmojuma dēļ. 9.novembrī - Iepriekšējās dienas pēcpusdienā pret Hitleru Minhenē veiktā atentāta mēģinājuma dēļ nometnē notiek atriebība pret ebrejiem. Tiek nogalināts 21 ebrejs, pārējie ebreji tiek sodīti ar 3 dienu badu. Cūkas zādzības dēļ novembrī nometnē ieslodzītie tiek turēti badā vairākas dienas. Gada beigās nometnē ir 11 807 ieslodzītie, nogalināto skaits pieaudzis līdz 1378.

1940[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijā nometnē tiek ievesti 232 dāņu ķīlnieki. Septembrī tiek dota pavēle novērst zelta izmantošanu krematorijā. Krematorijs darbojas jau kopš vasaras. Gada beigās nometnes populācija ir 7440 ieslodzīto. 1838 ieslodzīto miruši gada laikā.

1941[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20.februārī 389 ebreji no Holandes tiek atvesti uz Būhenvaldi. 5./12.jūlijs - Divi transportlīdzekļi ar poļu un ebreju ieslodzītajiem tiek atvesti no "Dachau" koncentrācijas nometnes. Ieslodzītajiem ir slikta fiziskā forma, tos, kuri slimo ar tuberkolozi, izolē no pārējiem nometnes ķīlniekiem un nogalina ar nāvējošu injekciju palīdzību. Gada beigās nometnē ir 7911 ieslodzītie un 1903 ieslodzīto no Padomju Savienības. 1941. gadā nometnē ir miruši 1746 vīrieši. Tie Padomju Savienības vīri, kas tikuši nošauti, uzskaitē neparādās.

1940[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijā nometnē ievesti 232 dāņu ķīlnieki. Septembrī tiek dota pavēle novērst zelta izmantošanu krematorijā. Krematorijs darbojas jau kopš vasaras. Nometnes populācija gada beigās ir 7440 ieslodzīto. 1838 ieslodzīto miruši gada laikā.

1941[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20.februārī 389 ebreji no Holandes tiek atvesti uz Būhenvaldi. 5./12.jūlijs - divi transportlīdzekļi ar poļu un ebreju ieslodzītajiem tiek atvesti no "Dachau" koncentrācijas nometnes. Ieslodzītajiem ir slikta fiziskā forma, tos, kuri slimo ar tuberkolozi, izolē no pārējiem nometnes ķīlniekiem un nogalina ar nāvējošu injekciju palīdzību. Gada beigās nometnē ir 7911 ieslodzītie un 1903 ieslodzīto no Padomju Savienības. 1941. gadā nometnē ir miruši 1746 vīrieši. Tie Padomju Savienības vīri, kas tikuši nošauti, uzskaitē neparādās.

1942[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvārī kazarmās sākas eksperimenti ar ieslodzītajiem, sāk izmantot testa vakcīnu Behring - Werke. Kopumā vismaz 1000 ieslodzītie ir inficēti ar dažādām epidēmijām vai kļuvuši par upuriem medicīnas eksperimentiem. Precīzu mirušo skaitu vairs nevar noteikt. Augustā ekonomikas departaments pavēl ieslodzītajiem īsi apgriezt matus. Tikmēr nometnē turpinās eksperimenti, nometnes galvenais ārsts apgalvo, ka padomju ieslodzīto nāves skaits tiks samazināts līdz minimumam. Savukārt, oktobrī 405 ebreji tiek nosūtīti uz Aušvicu. Krematorija paplašināšana tiek pabeigta un ekspluatācijā nodod otru kremtorija ēku. Nometnē ir tikusi uzbūvēta dezinfekcijas un karantīnas ēka, notikusi nometnes paplašināšanās (rodas "Little Camp" jeb mazā nometne). Gada beigās nometnē atrodas 9517 ieslodzīto, 3049 ir miruši. Vidēji sanāk, ka miris katrs trešais ieslodzītais.

1943[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris - uz "Litlle Camp" tiek atvesti pirmie ieslodzītie. Bruņojuma rūpnīca Gustloff - Werke II blakus nometnei martā uzsāk savu darbību, izmantojot ielodzīto darbaspēku. Liels daudzums transportlīdzekļu ierodas no Aušvicas nometnes. Līdz pat maija beigām ilgst 13 eksperimentu gara sērija. Uz ieslodzītajiem šoreiz tiek izmantoti tīfa medikamenti. Vairāk nekā puse no medikamentu izmēģinājuma upuriem mirst mokpilnā nāvē. Jūnijā Būhenvaldes nometnē tiek atvesti franču ieslodzītie. Kopējais ieslodzīto skaits gada beigās ir palielinājies līdz 37 319. Starp viņiem ir 14 500 krievu, 7500 poļu, 4700 franču un 4800 vācu un austriešu. Gandrīz puse no viņiem atrodas mazājās nometnēs nevis galvenajā. 3862 ieslodzīto ir miruši gada laikā.

1944[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvārī Būhenvaldes koncentrācijas nometnē nonāk 348 norvēģu studenti, kas tikuši aizturēti pie universitātes Oslo. Martā mazo blakusnometņu skaits pieaug līdz divdesmit divām. No visiem ieslodzītajiem (42 tūkstoši) puse strādā ar karu saistītajās industrijās. 18.augustā Vācijas Komunistiskās partijas priekšsēdētājs Ernst Thalmann tiek nošauts pie krematorija ieejas. 24.augustā nometne nokļūst sarežģītā situācijā, jo sabiedroto bumbvedēji uzbrūk artilērijas rūpnīcai un ēkām netālu no galvenās nometnes. Tā kā ieslodzītajiem ir dota pavēle palikt rūpnīcas tuvumā, ir 2000 ievainotie un 388 mirušie. 16.septembrī 200 romu tautības bērni un jaunieši tiek aizsūtīti no Būhenvaldes uz Aušvicu, lai tos iznīcinātu. 63 048 vīriešu un 24 201 sieviešu gada beigās atrodas nometnē. Vairāk kā viena trešdaļa no viņiem ir jaunieši zem 21 gada. Bojāgājušo skaits 1944. gadā ir 9468 ieslodzītie.

1945[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sestā bruņotā divīzija no Trešās ASV armijas sasniedz Būhenvaldi. 21 tūkstotis ieslodzīto izjūt savu atbrīvošanu un ASV armijas ierašanos. Starp 1945. gada sākumu un 11.aprīli bojā ir gājuši 14 766 ielodzītie. Vairāk kā simts ieslodzītie iet bojā pēc atbrīvošanas. Bojāgājušo skaitu, kas cieta evakuācijas laikā, var minēt tikai aptuveni - vairāk kā 9000.No maija līdz augustam ieslodzītie pamazām atstāj nometni.

Starp 1937. gadu un 1945. gada aprīli vairāk kā 250 000 cilvēku no visām Eiropas valstīm bijuši ieslodzīti Būhenvaldes koncentrācijas nometnē. Upuru skaits ir noapaļots līdz 56 000. No šī skaitļa tikai 38 049 ir reģistrētas nometnes sarakstā.

Mūsdienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās ir iespēja doties un apskatīt izbijušo Būhenvaldes koncentrācijas nometni. Nometnē saglabājušās gan cietuma kameras, gan krematorijs, gan skatu torņi, no kuriem sargi apskatīja nometnes teritoriju. Visas ēkas, arī galvenā ieeja ir labi saglabājušās un tur var just tā laika gaisotni. Būhenvaldes koncentrācijas nometnes memoriālā atrodas arī vairākas izstādes.

2015. gadā medijus pāršalca arī skandāls sakarā ar nacistu nometnes piesaukšanu igauņu tievēšanas reklāmā. Skandālu izraisījusi "Eesti Ekspress" publicēta reklāma, kurā uz Būhenvaldes koncentrācijas nometnes ielodzīto fona rakstīts:"Viens, divi, trīs...Doktora Mengeles notievēšanas tabletes ar tevi izdarīs brīnumus." Zem attēla pavēstīts:"Būhenvaldē nebija neviena resnā." Reklāma izsaukusi milzīgu sašutumu un tiek uzskatīta par ētikas pārkāpumu. [3]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Buchenwald Concentration Camp

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. David Fraser Jenkins. John Piper: The Forties. New Age International, 2000. 84. lpp. ISBN 978-0-85667-534-8.
  2. http://www.buchenwald.de/en/455/ , Būhenvaldes koncentrācijas nometne, 1937.
  3. [1], Skandāls! Igaunijā tievēšanu reklamē, piesaucot nacitu nometni.