Bads Krimā (1921—1923)

Bads Krimā (1921—1923) bija masveida bads Krimas ASR teritorijā un Melnās jūras ziemeļu piekrastē (bijušās Taurijas guberņas teritorija).

Bada cēloņi bija pilsoņu kara un neveiksmīgās boļševiku ekonomiskās politikas sekas. Pirmās bada pazīmes parādījās 1921. gada otrajā pusē. Tika organizēta īpaša struktūra — Centrālā republikas komisija palīdzības sniegšanai izsalkušajiem. Cīņa pret badu tika veikta ar iekšējās pārdales un raciona ieviešanas palīdzību, ar ziedojumiem, konfiscējot reliģisko konfesiju vērtslietas, organizējot bērnunamus un barošanas punktus. Tomēr šie pasākumi nebija pietiekami efektīvi laukos, kas bija galvenais bada centrs. No 1922. gada pavasara arī starptautiskas organizācijas iesaistījās palīdzības sniegšanā.

Saskaņā ar dažādām aplēsēm bada laikā mira aptuveni 100 000 cilvēku (kas 1921. gadā veidoja aptuveni 15 % pussalas iedzīvotāju), no kuriem lielākā daļa bija zemnieki, un visvairāk cieta Krimas tatāri. Krimas iedzīvotāju skaits laikā no 1921. līdz 1923. gadam samazinājās no 719 tūkstošiem līdz 569 tūkstošiem. Bērnu skaits samazinājās par 35 %. Bads nodarīja arī ievērojamu postu reģiona lauksaimniecībai. Graudaugu platības samazinājās no 625 tūkstošiem hektāru 1922. gadā līdz 224 hektāriem nākamajā gadā. Liellopu skaits samazinājās gandrīz uz pusi — no 317 000 dzīvnieku 1921. gadā līdz 145 000 dzīvnieku 1923. gadā.

Krimā nav neviena pieminekļa, kas būtu veltīts Krimas bada upuriem.

Skatīt arī

Holodomors

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bads Krimā.