Krimas tatāri
  I. Gaspirali • N. Čelebidžihans  Nacionālais simbols Taraq Tamğa | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 500 000—2 000 000 | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
|
 Rumānija 24 137[2] | |
| Valodas | |
| krimas tatāru valoda | |
| Reliģijas | |
| vairums musulmaņi | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| Tjurku valodās runājošie: turki, turkmēņi, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, jakuti, čuvaši, baškīri, karakalpaki, tivieši, altajieši, hakasi, karačaji, nogaji, kumiki, gagauzi un uiguri. | |
Krimas tatāri (Krimas tatāru: qırımtatarlar) ir viena no tjurku tautām, Krimas pamatiedzīvotāji. Krimas tatāri runā Krimas tatāru valodā. Lielākā daļa Krimas tatāru ir sunnītu musulmaņi, kas pieder pie hanafītu mazhabas.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Krimas tatāri cēlušies no tādām tjurku etniskajām grupām kā bulgāri, hazāri, pečeņegi un kumani. Krimas tatāru etnoģenēzē piedalījušās arī citas tautas (alani, armēņi, slāvi, rumāņi, grieķi, turki, Krimas goti, čerkesi, venēcieši un dženovieši), kas agrāk apdzīvojuši Krimas pussalu un tuvumā esošās Melnās jūras ziemeļu piekrastes teritorijas.
No 15. līdz 18. gadsimtam pastāvēja spēcīga Krimas tatāru valsts — Krimas haniste. 1783. gadā hanisti anektēja Krievijas Impērija. 19. gadsimta vidū Krievijas īstenotās represīvās politikas, Krimas kara un Krievu-turku kara rezultātā, apmēram 200 000 no 300 000 Krimas tatāru emigrēja uz Osmaņu impēriju, kā rezultātā ievērojama daļa Krimas tatāru dzīvo Turcijā, Bulgārijā un Rumānijā.
Otrā pasaules kara nobeigumā no 1944. gada 18. līdz 20. maijam faktiski visa Krimas tatāru tauta tika izsūtīta uz Vidusāziju, kā arī citām attālām PSRS vietām. Tikai 20. gadsimta 80. gadu vidū Krimas tatāriem atļāva atgriezties tēvzemē.
Ģeogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Pašlaik Krimas tatāri dzīvo Ukrainas dienvidos (galvenokārt Krimā, kā arī Hersonas un Zaporizjas apgabalos — vairāk nekā 250 tūkstoši saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanu, aptuveni 300 tūkstoši saskaņā ar 2012. gada novērtējumu), Turcijā (no 150 tūkstošiem līdz 1 miljonam), Uzbekistānā (aptuveni 150 tūkstoši), Rumānijā (20 tūkstoši, 2011), Bulgārijā (aptuveni 1 tūkstotis, 2011), Polijā (aptuveni 1 tūkstotis). Pēc vietējo Krimas tatāru organizāciju datiem, Krimas tatāru diaspora Turcijā sastāda simtiem tūkstošu cilvēku, taču precīzi dati par tās skaitlisko sastāvu nav pieejami, jo Turcijā netiek publicēta informācija par valsts iedzīvotāju etnisko sastāvu. Kopējais iedzīvotāju skaits, kuru senči dažādos laikos imigrēja uz šo valsti no Krimas, tiek lēsts 4–6 miljonu apmērā, bet lielākā daļa šo cilvēku jau ir asimilējušies un uzskata sevi nevis par Krimas tatāriem, bet par turkiem ar Krimas saknēm (vai vispār neatceras savu izcelsmi).
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Results / General results of the census / National composition of population». All-Ukrainian Census, 2001. December 5 2001. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004-10-31. Skatīts: 2007-08-05.
- ↑ «Recensamant Romania 2002». Agentia Nationala pentru Intreprinderi Mici si Mijlocii (Romanian). 2002. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-05-13. Skatīts: 2007-08-05.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krimas tatāri.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
 | Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|