Pāriet uz saturu

Bailotailenda

Vikipēdijas lapa
Bailotailendas lauka stacija
Bylot Island Field Station
Bailotailenda (Kanāda)
Bailotailenda
Bailotailenda
Bailotailenda (Nunavuta)
Bailotailenda
Bailotailenda
Bailotailenda (Arktika)
Bailotailenda
Bailotailenda
Valsts piederība Karogs: Kanāda Kanāda
Karogs: Nunavuta Nunavuta
Koordinātas: 73°09′24″N 79°58′20″W / 73.15667°N 79.97222°W / 73.15667; -79.97222Koordinātas: 73°09′24″N 79°58′20″W / 73.15667°N 79.97222°W / 73.15667; -79.97222
Novietojums Bailota sala
Stacijas tips vaasaras
Atvērta 1988. g.
Pieder Lavāla Universitāte
Parks Canada
Personāls vasarā 18
Augstums v.j.l. 20 m
Vidējā gada t° -15 °C
Laika zona EST (UTC-5)

Bailotailendas lauka stacija (angļu: Bylot Island Field Station) ir Kanādas vasaras sezonas pētniecības stacija Arktikā.[1] Izvietojusies Bailota salas dienvidaustrumos ledāja ielejā neliela ezeriņa krastā 5,6 km no Neiviborda šauruma, kas atdala Bailota salu no Bafina salas. Tuvākā apdzīvotā vieta ir 80 km attālā Pondinleta Bafina salā. Stacija pieder Lavāla Universitātes Ziemeļu pētījumu centram (CEN) un Kanādas Parku pārvaldei. Atrodas Sirmilikas nacionālā parka un Bailota salas migrējošo putnu rezervāta teritorijā.[2] Stacija darbojas no maija līdz augustam.

Stacijas darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stacija izveidota 1988. gadā kā Lavāla Universitātes Ziemeļu pētījumu centra un Kanādas Dabas aizsardzības dienesta kopējs projekts. Pētījuma sākotnējie mērķi bija uzsākt lielākās sniega zosu populācijas demogrāfisko izpēti, izmantojot ilgtermiņa marķēšanas programmu, kā arī novērtēt zosu ganību ietekmi uz tundras veģetāciju. Gadu gaitā pētniecības programma ir ievērojami paplašinājusies un tagad ietver daudzas citas sauszemes ekosistēmas sastāvdaļas.

Šeit veikto pētījumu galvenā tēma ir trofiskā mijiedarbība arktiskajā tundrā saistībā ar vides izmaiņām un lielāku sniega zosu ekoloģiju, kā arī arktiskās tundras dzīvnieku populāciju, veģetācijas un klimata ilgtermiņa monitorings, putnu populāciju ietekme un klimats. Ezeru ekosistēmu izmaiņas un ledāju ģeomorfoloģija. Gadu gaitā Bailota salas pētniecības projekts ir kļuvis par vienu no lielākajiem un garākajiem ekoloģiskajiem pētījumiem Nunavutā.[3]

Stacijas pastāvīgo ēku kopējā platība ir 132 m², no kuriem 26 m² aizņem laboratorijas, bet 106 m² — dzīvojamās un saimniecības telpas. Telpas var izmitināt līdz 12 pētnieku; papildus personālu izmitina teltīs. Enerģiju nodrošina saules paneļi un dīzeļģenerators. Stacija apjozta ar elektrisko žogu aizsardzībai pret lāčiem.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Centre d'études nordiques. Bylot Island Field Station». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 3. septembrī. Skatīts: 2022. gada 3. septembrī.
  2. «Institut nordique du Québec. Bylot Island Field Station (CEN)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 3. septembrī. Skatīts: 2022. gada 3. septembrī.
  3. Interact International Network for Terrestrial Research and Monitoring in the Arctic. CEN BYLOT ISLAND FIELD STATION

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]