Sniega zoss
| Sniega zoss Anser caerulescens (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zosveidīgie (Anseriformes) |
| Dzimta | Pīļu dzimta (Anatidae) |
| Apakšdzimta | Zosu apakšdzimta (Anserinae) |
| Cilts | Zosu cilts (Anserini) |
| Ģints | Pelēkās zosis (Anser) |
| Suga | Sniega zoss (Anser caerulescens) |
| Sinonīmi | |
| |
 Sniega zoss Vikikrātuvē | |
Sniega zoss (Anser caerulescens) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns. Tai ir divas pasugas.[1] Sniega zoss mājo Ziemeļamerikā un Āzijas pašos ziemeļaustrumos, ziemas periodā ieklejojot arī Eiropā.[2] Dažas reizes šī suga novērota arī Latvijā.[3]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Sniega zoss ligzdo uz ziemeļiem no mežu līnijas Kanādā, Aļaskā, Sibīrijas ziemeļaustrumos un Grenlandē. Ziemot tās dodas uz siltākiem reģioniem, Ziemeļamerikā sasniedzot Meksiku un retos gadījumos ieklejojot Centrālamerikā, bet Sibīrijas populācijas ziemo Āzijas dienvidos, sasniedzot Japānu, Koreju, Ķīnu un Indiju.[2][4] Migrācijas laikā sniega zosis ieklejo arī Eiropā un Āzijas rietumdaļā.[2]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sniega zoss ir vidēji liela zoss ar garu, masīvu kaklu un spēcīgu knābi. No abām pasugām mazākā ir nominālpasuga. Tās ķermeņa garums ir 64—79 cm, svars 2,05—2,7 kg. Lielākās pasugas ķermeņa lielums ir apmēram 79 cm, svars 3,2 kg, lielākajiem īpatņiem sasniedzot 4,5 kg. Spārnu plētums abām pasugām ir 135—165 cm. Rudenī un ziemas sākumā jaunie putni ir nedaudz mazāki nekā pieaugušie īpatņi.[5]
Sniega zoss apspalvojums ir viscauri balts ar melniem spārnu galiem, kurus visvieglāk pamanīt lidojumā. Novērojamas arī tumšās morfas sniega zosis. To apspalvojums ir pelēkbrūns ar baltu galvu, kaklu un astes galu.[5] Abam morfām kājas un knābis ir rozā. Knābja mala ir melna. Abas morfas savstarpēji krustojas un mazuļi var būt gan balti, gan pelēki. Jaunie putni parasti izvēlas partneri, kas atgādina to vecākus. Ja vecāki ir bijuši no abām morfām, jaunais putns parasti izvēlas pretējas krāsas morfas partneri. Kādreiz abas morfas tika uzskatītas par atšķirīgām sugām, līdz tika atklāts, ka morfas savstarpēji krustojas. Tumšās morfas sastopamas abām pasugām. Gēns, kas nosaka tumšo apspalvojumu ir dominējošs.[6]
Jauno putnu apspalvojums ir netīri balts vai gaiši pelēks, arī kājas un knābis nav tik koši. Reizēm sniega zosīm galva var būt pelēka vai brūna, zemes krāsā, tai iekrāsojoties no minerāliem, kas atrodas barošanās vietu augsnē.
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
.jpg)
Ārpus ligzdošanas sezonas sniega zosis veido barus, kas kopīgi barojas un nakšņo. Arī migrācijas ceļojumi tiek veikti lielos baros, kuros var būt vairāki tūkstoši putnu.[5] Ziemas periodā ģimene paliek kopā. Samērā bieži sniega zosis ceļo un barojas kopā ar baltpieres zosīm. Interesants fakts, ka abas šīs sugas izvairās no Kanādas zosīm, kuras ir par tām lielākas.[7] Ziemas periodā sniega zosis vai nu novērojamas labības laukā, vai mitrās pļavās, rokot saknes, gumus un lasot izbirušos graudus. Kamēr bars barojas, dažas no zosīm uzmanīgi vēro apkārtni, vai netuvojas ienaidnieks. Ja plēsējs ir pamanīts, tās skaļi gāginot brīdina pārējās zosis.[6] Nakti tās pavada lielā ezerā, dīķi vai jūrā krasta tuvumā.[5]
Sniega zosis ir ļoti labas lidotājas, kā arī tās ir veiklas uz zemes, gan ejot, gan skrienot. Jau trīs nedēļu vecumā zosulēni kopīgi ar vecākiem spēj veikt 80 km distanci, ejot no ligzdošanas vietas līdz barošanās vietām. Kad sniega zoss maina apspalvojumu, tā nespēj lidot, bet spēj skriet ātrāk par daudziem saviem ienaidniekiem.[6] Sniega zosis, ienaidnieku izbiedētas uz ūdens, spēj īslaicīgi ienirt.[6]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sniega zosis ir veģetārietes un barojas ar augu saknēm, lapām, zāli un grīšļiem. Tām ir spēcīgi knābji, ar kuriem zosis uzrok zemi un dubļus, lai piekļūtu pie saknēm.[8] Ļoti iecienīti augi ir meldri. Sniega zosis ziemā pamatā uzturas labības tīrumos, savvaļas rīsu laukus ieskaitot. Īpaši iecienīti ir kukurūzas un auzu lauki, kuros var baroties ar izbirušajiem graudiem.[5][8] Sniega zoss barojas arī ar ogām, ūdensaugiem un nelieliem bezmugurkaulniekiem.[8] Mātīte dienā barojas apmēram 18 stundas, bet, kad tā sāk perēt, tad uzņem barību ļoti nedaudz.[6] Barība cauri zoss gremošanas sistēmai ceļo apmēram 1—2 stundas.[6] Lai barību sagremotu, sniega zosis uzlasa nelielus akmentiņus un rupjākas smiltis.[8]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sniega zosis katru gadu atgriežas vecajā ligzdošanas vietā. Tās uz vairākiem gadiem veido monogāmus pārus, un abi vecāki rūpējas par mazuļiem, lai gan galvenās rūpes uzņemas mātīte. Lai arī sniega zosis ligzdo kolonijās, tēviņš ir izteikti teritoriāls pret citiem tēviņiem, bet mātīte pret mātītēm.[8] Kolonijā ligzdo tūkstošiem pāru.[8] Reizēm pāris ligzdo nomaļā vietā, atstatus no bara. Sniega zosis mēdz ligzdot baltās pūces ligzdas tuvumā, kas to pasargā no ienaidniekiem, tos padzenot no teritorijas.[8]
Ligzdu pāris sāk būvēt apmēram 10 dienas pēc ierašanās ligzdošanas vietā. Tā ir sekla iedobe, kas izklāta ar sausu zāli un dūnām, kuras mātīte izplūc no savām krūtīm. Dējumā ir 3—5 krēmbaltas olas, mātītei izdējot vienu olu dienā. Inkubācijas periods ilgst 23—25 dienas. Perē tikai mātīte, bet tēviņš apsargā ligzdu un mātīti.[8] Uzreiz pēc izšķilšanās zosulēnus sedz siltas dūnas, kuras var būt gan gaišas, gan tumšas, atbilstot vēlākajam putna apspalvojumam pieaugot.[6] Vecāki pirmās dienas mazuļus silda, bet jau dažu dienu vecumā tie spēj uzturēt savu ķermeņa temperatūru. Jaunie putni apspalvojas 45—49 dienu vecumā, jaunajiem tēviņiem pieaugot ātrāk nekā mātītēm.[6][8] Mātīte dzimumbriedumu sasniedz 2—4 gadu vecumā.[8]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sniega zosij ir 2 pasugas:[1]
- Anser caerulescens caerulescens — nominālpasuga, sastopama Sibīrijas ziemeļaustrumos, Aļaskas ziemeļos un Kanādas ziemeļrietumos;
- Anser caerulescens atlanticus — sastopama Kanādas ziemeļaustrumos un Grenlandē.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «IOC World Bird List: Screamers, ducks, geese & swans, 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 24. martā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 IUCN: Anser caerulescens
- ↑ «Latvijas putni. D kategorija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. martā. Skatīts: 2016. gada 6. aprīlī.
- ↑ [https://web.archive.org/web/20071029124606/http://www.sao.org.co/publicaciones/boletinsao/01-Herrera.etal.RecordsSalvador.pdf Arhivēts 2007. gada 29. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Nuevos registros para la avifauna de El Salvador" [New records for the avifauna of El Salvador]
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 All About Birds: Snow Goose
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 6,7 Cool Facts about Snow Goose
- ↑ «Snow Geese Invade Missouri». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. martā. Skatīts: 2016. gada 11. aprīlī.
- ↑ 8,00 8,01 8,02 8,03 8,04 8,05 8,06 8,07 8,08 8,09 ADW: Anser caerulescens
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas daba: Sniega zoss
- Latviju atkal apciemojušas Ziemeļamerikas sniega zosis
- ARKive: Snow goose (Chen caerulescens)
- The Lesser Snow Goose
|