Bakteriālā vaginoze

Vikipēdijas lapa

Bakteriālā vaginoze ir sieviešu dzimumorgānu infekciozi iekaisīga slimība. Slimību ierosinošs faktors ir dažādi patogēni mikroorganismi, tai skaitā baktērijas, vīrusi, sēnītes, kas izplatās dzimumceļā, un nosacīti patogēna maksts mikroflora.[1]

Vēsture un etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katrs iekaisuma process makstī pieder pie nespecifiskiem vaginītiem līdz noteiktam laikam, kamēr nav noteikts izraisītājs. 1955. gadā Gardners (angļu: H. Gardner) un Djuks (angļu: C. Dukes) aprakstījuši maksts mikrofloras traucējumu sindromu pacientēm ar tā saucamo nespecifisko bakteriālu vaginītu, kuram novēro pienskābo baktēriju skaita mazinājumu un maksts gļotādas kolonizāciju ar citiem, agrāk nezināmiem mikroorganismiem, kurus dēvēja par Haemophilus vaginalis. 1963. gadā mikroorganisma nosaukums tika mainīts uz Corinebacterium vaginitis, un 1980. gadā vēlreiz to nomainīja uz Gardnerella vaginalis un ieviesa jaunu terminu - "gardnereloze", ar domu ka tās pamatā ir inficēšanās ar Gardnerella vaginalis. Taču vēlāk atklāja, ka Gardnerella vaginalis atrodams ne tikai sievietēm ar nespecifiskiem vaginītiem, bet arī apmēram 40% reproduktīva vecuma veselu sieviešu un, ka "gardnerelozi" izraisa ne tikai Gardnerella vaginalis, bet arī citi mikroorganismi.[1]

1984. gadā pirmajā starptautiskajā sapulcē jautājumos par vaginītiem (Stokholma, Zviedrija) pēc visu klīnisko, mikroskopisko un mikrobioloģisko datu apkopošanas un analīzes, bija noformēts mūsdienu "gardnerelozes" nosaukums — bakteriālā vaginoze.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Л. В. Кудрявцева, А. Е. Гущин. Нормоценоз. Бактериальный вагиноз. Комплексная лабораторная диагностика бактериального вагиноза: современное состояние проблемы. Лабораторная служба, 1, 2013