Stokholma

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Stokholma
Stockholm
Galvaspilsēta
Stokholma
Karogs: Stokholma
Karogs
Emblēma: Stokholma
Emblēma
Stokholma (Zviedrija)
Stokholma
Stokholma
Koordinātas: 59°21′N 18°4′E / 59.350°N 18.067°E / 59.350; 18.067Koordinātas: 59°21′N 18°4′E / 59.350°N 18.067°E / 59.350; 18.067
Valsts Karogs: Zviedrija Zviedrija
Pirmoreiz minēta 1252. gadā
Pilsētas tiesības kopš 1388. gada
Platība
 • Galvaspilsēta 188 km2
Iedzīvotāji (31.12.2011.)
 • Galvaspilsēta 864 324
 • blīvums 4 597,5/km²
 • adm. rob. 1 372 565
 • aglomerācija 2 091 473
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Tālruņu kods +46-8
Mājaslapa stockholm.se
Stokholma Vikikrātuvē

Stokholma (zviedru: Stockholm) ir pilsēta Zviedrijā, Baltijas jūras rietumu krasta pie Mēlara ezera. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tajā ir 864 324 iedzīvotāju, savukārt kopā ar priekšpilsētām — 1 372 565. Stokholma ir Zviedrijas galvenais ekonomikas un kultūras centrs.

Stokholmā notika 1912. gada Vasaras Olimpiskās spēles un 1956. gada Vasaras Olimpisko spēļu sacensības jāšanā, kaut arī pašas Olimpiskās spēles notika Melburnā. Tāpat šeit ir divreiz norisinājies Eirovīzijas dziesmu konkurss.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc senās zviedru galvaspilsētas Sigtunas sagraušanas jarls Birgers 1252. gadā pret Baltijas jūras vikingiem izveidoja nocietinājumu pie ieejas Mēlarena ezerā. Stokholma bija svarīgs dzelzs tirdzniecības punkts ceļā no Bergslāgenas raktuvēm, jau 1289. gadā Stokholma minēta kā lielākā pilsēta Svēlandē. Stokholma ietilpa Hanzas savienībā. Kalmāras ūnijas laikā Stokholma kļuva par cīņas centru pret Dānijas karaļu dinastijas virsvaru.

1419. gadā Stokholmu pasludināja par Zviedrijas galvaspilsētu, 1520. gada 7.-9.novembrī pilsētā notika t.s. Stokholmas asinspirts - dāņi izrēķinās ar Zviedrijas neatkarības piekritējiem (https://en.wikipedia.org/wiki/Stockholm_Bloodbath). Kad 17. gadsimtā Zviedrija kļuva par Eiropas lielvaru, pieauga arī Stokholmas kā tās galvaspilsētas nozīme.

Pēc zaudējuma Lielajā Ziemeļu karā un Lielā mēra epidēmija, kas sasniedza Stokholmu 1713. - 1714. gadā, tās attīstība palēninājās, tomēr saglabājās tās kā Zviedrijas politiskā centra nozīme.

19. gadsimtā Stokholma sāka zaudēt konkurences cīņā ar Gēteborgu (ostas pilsēta) un Norčēpingu (rūpniecība), tomēr 20. gadsimtā pilsēta atkal sāka strauji attīstīties.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stokholmā dzimuši:

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptuvenais iedzīvtāju skaits, 1252–1775
Gads Iedz.  ±% g.p.  
1252 100—    
1289 3 000+9.63%
1460 6 000+0.41%
1500 7 000+0.39%
1523 3 000−3.62%
1582 9 000+1.88%
1600 9 000+0.00%
Gads Iedz.  ±% g.p.  
1635 16 000+1.66%
1650 30 000+4.28%
1685 60 000+2.00%
1700 40 000−2.67%
1725 48 800+0.80%
1750 58 400+0.72%
1775 72 300+0.86%
Avots: Stockholms Stads Utrednings- och Statistikkontor AB Befolkningen i Stockholm 1252–2005, p. 55
Iedzīvotāju skaits kopš 1800. gada
Gads Iedz.  ±%  
1800 75 800—    
1810 65 600−13.5%
1820 75 700+15.4%
1830 80 400+6.2%
1840 83 600+4.0%
1850 93 070+11.3%
1860 109 878+18.1%
1870 133 597+21.6%
1880 167 868+25.7%
1890 245 331+46.1%
1900 300 523+22.5%
Gads Iedz.  ±%  
1910 343 832+14.4%
1920 419 788+22.1%
1930 502 203+19.6%
1940 590 543+17.6%
1950 744 562+26.1%
1960 808 603+8.6%
1970 744 911−7.9%
1980 647 214−13.1%
1990 674 452+4.2%
2000 750 348+11.3%
2010 847 073+12.9%
Avots: Stockholms Stads Utrednings- och Statistikkontor AB Befolkningen i Stockholm 1252–2005, p. 55

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Wikivoyage-Logo-v3-icon.svg Stockholm ceļojumu padomi no Wikivoyage (angliski)