Stokholma (zviedru : Stockholm Zviedrijā , Baltijas jūras rietumu krastā pie Mēlara ezera . Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tajā ir 864 324 iedzīvotāju, savukārt kopā ar priekšpilsētām — 1 372 565. Stokholma ir Zviedrijas galvenais ekonomikas un kultūras centrs.
Stokholmā notika 1912. gada vasaras olimpiskās spēles un 1956. gada vasaras olimpisko spēļu sacensības jāšanā, kaut arī pašas olimpiskās spēles notika Melburnā. Tāpat šeit ir divreiz norisinājies Eirovīzijas dziesmu konkurss .
Pēc senās zviedru galvaspilsētas Sigtunas sagraušanas jārls Birgers 1252 . gadā pret Baltijas jūras vikingiem izveidoja nocietinājumu pie ieejas Mēlarena ezerā . Stokholma bija svarīgs dzelzs tirdzniecības punkts ceļā no Bergslāgenas raktuvēm, jau 1289 . gadā Stokholma minēta kā lielākā pilsēta Svēlandē . Stokholma ietilpa Hanzas savienībā .
Kalmāras ūnijas laikā Stokholma kļuva par cīņas centru pret Dānijas karaļu dinastijas virsvaru.
1419. gadā Stokholmu pasludināja par Zviedrijas galvaspilsētu, 1520. gada 7.-9.novembrī pilsētā notika t.s. Stokholmas asinspirts - dāņi izrēķinās ar Zviedrijas neatkarības piekritējiem (https://en.wikipedia.org/wiki/Stockholm_Bloodbath ).
Kad 17. gadsimtā Zviedrija kļuva par Eiropas lielvaru, pieauga arī Stokholmas kā tās galvaspilsētas nozīme.
Pēc zaudējuma Lielajā Ziemeļu karā un Lielā mēra epidēmija , kas sasniedza Stokholmu 1713 . - 1714 . gadā, tās attīstība palēninājās, tomēr saglabājās tās kā Zviedrijas politiskā centra nozīme.
19. gadsimtā Stokholma sāka zaudēt konkurences cīņā ar Gēteborgu (ostas pilsēta) un Norčēpingu (rūpniecība ), tomēr 20. gadsimtā pilsēta atkal sāka strauji attīstīties.
Stokholmā dzimuši:
Aptuvenais iedzīvtāju skaits, 1252–1775
Gads
Iedz. ±% g.p.
1252
100 —
1289
3 000 +9.63%
1460
6 000 +0.41%
1500
7 000 +0.39%
1523
3 000 −3.62%
1582
9 000 +1.88%
1600
9 000 +0.00%
Gads
Iedz. ±% g.p.
1635
16 000 +1.66%
1650
30 000 +4.28%
1685
60 000 +2.00%
1700
40 000 −2.67%
1725
48 800 +0.80%
1750
58 400 +0.72%
1775
72 300 +0.86%
Avots: Stockholms Stads Utrednings- och Statistikkontor AB Befolkningen i Stockholm 1252–2005 , p. 55
Iedzīvotāju skaits kopš 1800. gada
Gads
Iedz. ±%
1800
75 800 —
1810
65 600 −13.5%
1820
75 700 +15.4%
1830
80 400 +6.2%
1840
83 600 +4.0%
1850
93 070 +11.3%
1860
109 878 +18.1%
1870
133 597 +21.6%
1880
167 868 +25.7%
1890
245 331 +46.1%
1900
300 523 +22.5%
Gads
Iedz. ±%
1910
343 832 +14.4%
1920
419 788 +22.1%
1930
502 203 +19.6%
1940
590 543 +17.6%
1950
744 562 +26.1%
1960
808 603 +8.6%
1970
744 911 −7.9%
1980
647 214 −13.1%
1990
674 452 +4.2%
2000
750 348 +11.3%
2010
847 073 +12.9%
Avots: Stockholms Stads Utrednings- och Statistikkontor AB Befolkningen i Stockholm 1252–2005 , p. 55
Stockholm ceļojumu padomi no Wikivoyage (angliski)
Rietumeiropa Ziemeļeiropa Centrāleiropa Dienvideiropa Austrumeiropa
Amsterdama Nīderlande Andora la Velja Andora Berne Šveice a Brisele Beļģija Daglasa Menas Sala Dublina Īrija Gibraltārs Gibraltārs Lisabona Portugāle Londona Apvienotā Karaliste Luksemburga Luksemburga Madride Spānija Monako Monako Parīze Francija Sentheljēra Džērsija Sentpīterporta Gērnsija Vaduca Lihtenšteina
Helsinki Somija Kopenhāgena Dānija Longjērbīene Svalbāra Mariehamna Olande Oslo Norvēģija Reikjavika Islande Rīga Latvija Stokholma Zviedrija Tallina Igaunija Touršhavna Fēru Salas Viļņa Lietuva
Ankara ‡ , Turcija † Atēnas Grieķija Nikosija ‡ , Kipra , Ziemeļkipra 1 Podgorica Melnkalne Roma Itālija Sanmarīno Sanmarīno Priština Kosova Sarajeva Bosnija un Hercegovina Skopje Ziemeļmaķedonija Tirāna Albānija Valleta Malta Vatikāns Vatikāns Zagreba Horvātija
Baku Azerbaidžāna † Bukareste Rumānija Chinvala Dienvidosetija †1 Erevāna Armēnija † Kijeva Ukraina Kišiņeva Moldova Minska Baltkrievija Maskava Krievija † Nursultana Kazahstāna † Sofija Bulgārija Stepanakerta Arcaha †1 Suhumi Abhāzija †1 Tbilisi Gruzija † Tiraspole Piedņestra 1
Zviedrija
Stokholma Vikikrātuvē
Stockholm ceļojumu padomi no Wikivoyage (angliski)
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
