Baku zemestrīce
| Baku zemestrīce | |
|---|---|
  Baku zemestrīce | |
| Datums | 2000. gada 2. novembrī |
| Laiks | |
| Stiprums | 6,8 |
| Dziļums | 35 |
| Epicentrs | 40°15′0″N 49°54′0″E / 40.25000°N 49.90000°EKoordinātas: 40°15′0″N 49°54′0″E / 40.25000°N 49.90000°E |
| Skartās valstis | Azerbaidžāna |
| Postījumi | ap 100 bojātu ēku |
| Cunami | Nē |
| Pēcgrūdieni | Otrs grūdiens pēc 90 sekundēm |
| Cietušie | 26-28 bojā gājušie, 400-500 ievainoto |
Baku zemestrīce (azerbaidžāņu: Bakı zəlzələsi), kas notika 2000. gada 25. novembrī plkst. 22:09 (18:09 UTC) pēc vietējā laika bija viena no spēcīgākajām zemestrīcēm Azerbaidžānā. Neskatoties uz 6,8 magnitūdu intensitāti, zemestrīce lielus postījumus nenodarīja. Zemestrīces epicentrs atradās netālu no Baku, Kaspijas jūrā, 15 km uz dienvidiem—dienvidaustrumiem no Baku.[1]
Grūdiens bija jūtams pat Tbilisi, kas atrodas 600 km no epicentra. Tas ilga 22 sekundes,[2] kam sekoja 5,9 magnitūdu pēcgrūdiens. Aprēķinātais epicentra dziļums bija 50,4 km.[1] Sekoja vairāk nekā 120 vājāki pēcgrūdieni.[3] Sākotnējie pieņēmumi par zemestrīci nosauca atšķirīgu epicentra atrašanās vietu un tās stiprumu, piemēram, 6,3 magnitūdas un epicentru 100 km uz ziemeļiem no Baku.[4]
Pēc oficiālajām ziņām, ēku sabrukšanas dēļ gājuši bojā trīs cilvēki, bet pavisam miruši 26 cilvēki.[4] Saskaņā ar citām ziņām, 28 cilvēki gāja bojā, tajā skaitā 5 no celtņu sabrukšanas un 23 no sirdsdarbības traucējumiem, bet vēl trīs gāja bojā nākamajā dienā pēc gāzes eksplozijas, ko izraisīja zemestrīces laikā izveidojusies noplūde.[5] Kopā 412 cilvēki tika hospitalizēti vai vērsās pēc medicīniskās palīdzības; saskaņā ar citiem avotiem, vairāk nekā 500 cilvēku tika savainoti, kad viņi steidzās ārā no savām mājām.[3] Prezidents Heidars Alijevs paziņoja, ka vairāk nekā 90 ēkas un daudzdzīvokļu mājas tikušas nopietni bojātas. Bojājumi konstatēti arī dažos arhitektūras pieminekļos — luterāņu baznīcā, 15. gadsimta Širvanšahu pilī, Tezepira mošejā un Zilajā mošejā. Nav ziņots par bojājumiem jūras naftas ieguves infrastruktūrai.
Daudzas telefona līnijas pārtrūka un lielā daļā pilsētas tika pārtraukta elektrības padeve. Baidoties par iespējamiem ugunsgrēkiem, tika samazināta dabasgāzes padeve. Pēc šīs zemestrīces galvaspilsētā aizliedza būvēt jaunas ēkas, kas augstākas par deviņiem stāviem.
Tajā pašā dienā Krievijas pilsētā Saratovā notika zemestrīce, ko izraisīja tektoniskās izmaiņas Pievolgas reģionā pēc Baku zemestrīces.[6]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «M 6.8 - 15 km SSE of Baku, Azerbaijan». earthquake.usgs.gov. Skatīts: 2023-02-08.
- ↑ «Bakıda baş vermiş sonuncu güclü zəlzələdən 15 il ötür». SalamNews.org (azerbaidžāņu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-03-25. Skatīts: 2023-02-08.
- ↑ 3,0 3,1 «8.4 Earthquake Rocks Azerbaijan». www.azer.com. Skatīts: 2023-02-08.
- ↑ 4,0 4,1 «Quake rocks Azerbaijan». 2000-11-26. Skatīts: 2023-02-08.
- ↑ «M 6.8 - 15 km SSE of Baku, Azerbaijan». earthquake.usgs.gov. Skatīts: 2023-02-08.
- ↑ «"Саратовские Вести" Ежедневный номер». 21vek.renet.ru. 2007-07-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-07-13. Skatīts: 2023-02-08.