Batanhari
| Batanhari | |
|---|---|
| indonēziešu: Batang Hari, Sungai Batanghari | |
 | |
  izteka ieteka  ieteka | |
| Izteka | Rasana kalns, Solokas reģions, Rietumsumatra 1°06′04″S 100°46′41″E / 1.10111°S 100.77806°E |
| Ieteka | Berhalas šaurums, Dienvidķīnas jūra, Austrumu Tandžundžabunas reģions, Džambi 1°03′43″S 104°12′25″E / 1.06194°S 104.20694°EKoordinātas: 1°03′43″S 104°12′25″E / 1.06194°S 104.20694°E |
| Baseina valstis | Indonēzija |
| Garums | 800[1] km |
| Iztekas augstums | 1531 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Kritums | 2700 m |
| Vidējā caurtece | 2643[1] m³/s (Upes grīva) |
| Baseina platība | 46 504[1] km² |
 Batanhari Vikikrātuvē
| |
Batanhari (indonēziešu: Batang Hari) ir upe Indonēzijas salā Sumatrā, garākā upe salā (ap 800 km,[2] pēc dažiem avotiem — 600 km).
Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upi sauc arī par Sungai Batanhari ("Sungai" nozīmē upi), Hari un Džambi. Nosaukuma senā forma Hari varētu būt saistīta ar hinduisma ietekmi, jo Hari ir viena no indusu dievības Višnu avatarām.[3] Pie upes ap 10. gadsimtu Muaradžambi tika uzbūvēts liels hinduisma un budisma tempļu komplekss.
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes avots ir Minankabavas augstienē salas rietumos, Barisana grēdas 2585 m augstā Rasama vulkāna (Gunung Rasam) nogāzē 1531 augstumā, sākotnēji dienvidu virzienā, tālāk plūst uz Sumatras austrumu krastu caur plašu purvainu zemieni, sadaloties divos atzaros. Trans-Sumatras šoseja (AH25) šķērso upi Džambi pilsētā, kas atrodas netālu no upes grīvas. Upe tek Sumatras centrālajā daļā ar pārsvarā tropu lietus mežu klimatu (apzīmēts kā Af Kepena klimata klasifikācijā). Gada vidējā temperatūra šajā apgabalā ir 23 °C, dažādu mēnešu vidējā temperatūra ir 22-24 °C. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 2383—3183 mm. Mitrākais mēnesis ir decembris ar vidēji 344 mm nokrišņu daudzumu, bet sausākais ir augusts ar 90 mm.
Apmēram 76% upes baseina atrodas Džambi provincē, bet pārējais — Rietumsumatras provincē.
Lielākās pietekas ir Tebo, Tabira, Meranina, Tembesi un Asai.[3]
Upes augštecē atrodas Kerinči-Seblata, bet grīvā — Berbakas nacionālais parks. Vidusdaļā ir neliels Bukitduabelas nacionālais parks.
Pilsētas krastos: Soloka, Sungaida, Muaratebo, Muaratembesi, Džambi, Muarasabaka.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upei bija noteicoša tirdznieciska nozīme reģionā viduslaikos, jo purvainā apkaime apgrūtināja sauszemes ceļu attīstību. Tikai 20. gadsimtā Batanhari lejtecē izbūvēti kvalitatīvi ceļi, un arī ne visur.
Pēc ķīniešu avotiem, jau 7. gadsimtā grīvā bijusi Melaju osta ar 5000 iedzīvotājiem. 7. gadsimta beigās to pakļāva Šrīvidžajas karaliste. Osta turpināja pastāvēt arī pēc tam, mainoties tikai saimniekiem.
Upes baseinā sastopamais zelts palielināja interesi par reģionu.
21. gadsimta sākumā upes grīvā uzbūvēja modernu Muarasabakas ostu, lai uzlabotu tirdznieciskos sakarus ar netālajām Singapūru un Malaiziju. Tomēr osta nedarbojās kā plānots, jo nebija pareizi novērtēts upes sanešu daudzums (sedimentācija).[4] 20 gadu laikā reģiona kalnrūpnieciskās darbības, zemes erozijas un mežu izciršanas dēļ sedimentācijas līmenis bija pieaudzis ap 100 reižu, padarot upi ievērojami seklāku.[4] Pieaugošais seklums izraisa pastiprinātus upes pārplūdumus.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «sda.pu.go.id».
- ↑ «Uses of the Batanghari River». Sumatran Feet (angļu). 2011-06-13. Skatīts: 2023-11-28.
- ↑ 3,0 3,1 «Introduction to Jambi The land of the Batang Hari river». ww25.indahnesia.com. Skatīts: 2023-11-28.[novecojusi saite]
- ↑ 4,0 4,1 «Reviving Batanghari’s heyday | The Jakarta Post». web.archive.org. 2016-03-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-04. Skatīts: 2023-11-28.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Batanhari.