Rietumsumatra

Vikipēdijas lapa
Rietumsumatra
Sumatra Barat
—  province  —
Flag of Rietumsumatra
Karogs
Coat of arms of Rietumsumatra
Ģerbonis
Koordinātas: 1°00′S 100°30′E / 1.000°S 100.500°E / -1.000; 100.500Koordinātas: 1°00′S 100°30′E / 1.000°S 100.500°E / -1.000; 100.500
Pārvaldes centrs Padana
Oficiālā valoda indonēziešu valoda
Valsts Karogs: Indonēzija Indonēzija
Dibināts 1957
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 42 012,89 km²
Iedzīvotāji (2020)
 - Kopā 5 534 472
 - Blīvums 131,7/km²
 - Konfesijas musulmaņi (97,5%)
kristieši (2,3%)
 - Etniskais sastāvs minankabau (88%)
bataki (4%)
javieši (4%)
mentavaji (1%)
Laika josla WIT (UTC+7)
Mājaslapa: www.sumbarprov.go.id
Rietumsumatra Vikikrātuvē

Rietumsumatra (indonēziešu: Sumatra Barat) ir Indonēzijas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība. Izvietojusies valsts rietumos, aizņem Sumatras salas centrālās daļas rietumkrastu. Iekļauj Mentavaju salas Indijas okeānā. Administratīvi iedalās septiņās pilsētās un divpadsmit apriņķos. Provinces galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Padana.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz islāma ienākšanai minankabau apdzīvotajās teritorijās šeit pastāvēja vairākas nelielas karalistes. 17. gadsimtā liela daļa minankabau teritoriju konsolidējās Pagarujunas karalistē, kas bija vasaļattiecībās ar Ačehas sultanātu. Gadsimta beigās minankabau teritorija nonāca Nīderlandes Austrumindijas kompānijas ietekmē. No 1795. līdz 1819. gadam Sumatras rietumu krasts nonāca Lielbritānijas kontrolē, bet vēlāk atgriezās Nīderlandes ietekmē. Šajā laikā radās arī provinces tagadējais nosaukums, kura nīderlandiešu dokumentos tika dēvēta Hoofdcomptoir van Sumatra's Westkust — ‘Sumatras rietumkrasta virspārvalde’.

Pēc Indonēzijas neatkarības iegūšanas Rietumsumatra sākotnēji tika iekļauta Sumatras provincē, bet jau pēc četriem gadiem tika izdalīta Centrālās Sumatras provincē. Tagadējās robežās kopš 1957. gada.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Provinces ekonomika lielākoties balstīta lauksaimniecībā, pārstrādes rūpniecībā un kalnrūpniecībā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa iedzīvotāju ir minankabau tautības, kā arī bataki un javieši. Pēc konfesionālās piederības province raksturīga ar lielu musulmaņu (97,4%) īpatsvaru. 2,2% iedzīvotāju ir kristieši, no kuriem 1,3% — protestanti, bet 0,9% — katoļi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]