Bauskas Brīvības piemineklis

Vikipēdijas lapa
Bauskas Brīvības piemineklis

Bauskas Brīvības piemineklis ir par Bauskas iedzīvotāju un organizāciju ziedojumiem celts piemineklis Latvijas brīvības cīņās kritušo kareivju piemiņai. Pamatakmens likts 1928. gada 28. jūlijā. Sākotnējais akmens piemineklis pēc Ed.Kuraua firmas dizaina no Somijas granīta izgatavots vietējā akmeņkaļa J.Sieriņa darbnīcā. Tagadējo izskatu ieguvis 1992. gada 18. novembrī, kad uz akmens pieminekļa uzstādīta senlatviešu karavīra bronzas skulptūra, ko pēc tēlnieka Kārļa Jansona meta veidojis viņa dēls Andrejs Jansons[1]. Piemineklī iekalti četru kritušo karavīru vārdi, vienā pusē teksts "Par Latvijas brīvību kritušiem 1915-1920", otrā pusē Plūdoņa rindas "Tik tas ir liels, kas spēj priekš citiem mirt. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!".[2]

Brīvības pieminekļa pamata pakājē apbedīti 1) Alberts Uziņš, Bauskas apriņķa komandatūras kareivis. 2) Ivans Rimlips, 3. Jelgavas pulka kareivis, miris 1919. gada 1. decembrī. 3) Juris Hazenfuss, 4. Valmieras kājnieku pulka III rotas kaprālis, kritis Bauskā 1919. gada 17. novembrī. 4) Nezināms Latvijas kareivis, kritis Bauskā 1919. gada 17. novembrī.

Celtniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemineklis domāts visu Bauskas apriņķa Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo kareivju piemiņas godināšanai. Plānošanas darbs pieminekļa celtniecībai sākās 1923. gada 15. novembrī, gatavojoties Latvijas neatkarības piecu gadu jubilejai.[3] 1926. gada 27. novembrī pieminekļa celtniecības komiteja nolemj izsludināt pieminekļa dizaina konkursu. Paralēli, tiek saņemta atļauja četru Bauskas pilsētas kapos apglabāto kareivju pārapbedīšanai. 1927. gada 5. maijā par labāko tiek atzīts Ed. Kuraua pieminekļa mets. 1928. gada 5. jūlija sēdē pieminekļa izgatavošana tiek uzticēta J. Sieriņam. Pieminekļa uzcelšana izmaksājusi ap Ls 6000.[4]

1928. gada 28. jūlijā pilsētas galva Augusts Ilziņš iemūrē pieminekļa pamatakmeni. Pamatos tiek ievietota kapsula ar ziņojumu nākamajām paaudzēm par pieminekļa celtniecību, tā laika Latvijas monētām un jaunākajiem Bauskas laikrakstiem.

Atklāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieminekļa atklāšana notiek svētdien, 1929. gada 20. oktobrī. Pasākums sākas ar svinīgu dievkalpojumu Svētā Gara baznīcā, kam seko mācītāja, Kara ministra Antona Ozola, Brāļu kapu komitejas, aizsargu, skolēnu un dažādu organizāciju gājiens pa Pils (Plūdoņa) un Rūpniecības ielām uz pieminekli.[5]

Pusdivos dienā ierodas Valsts prezidents Gustavs Zemgals. Tiek teiktas oficiālas runas. Klātesošie pamana, ka Bauskas ebreju draudzes vārdā runājošais tirgotājs Berelovs runā latviski, bet vācu Rūpnieku un amatnieku pārstāvis, dzirnavu īpašnieks Štēbens un vācu mācītājs Ēlerts vainagus noliekot uzrunas saka vāciski. Sociāldemokrāti un citu kreiso organizāciju pārstāvji pasākumā vispār nepiedalās, vienīgais kreiso pārstāvis ir Bauskas apriņķa skolotāju arodbiedrības priekšnieks Līnis.

Pasākumu pie pieminekļa noslēdz Valsts Prezidenta pieņemta aizsargu, skolēnu un citu organizāciju parāde un tam sekojošs svinīgs mielasts Kurzemes viesnīcā.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Brīvības piemineklis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2014. gada 11. februārī.
  2. «Brīvības piemineklis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 11. februārī.
  3. «Karā kritušo peeminekļa pamatā (1)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 11. februārī.
  4. «Karā kritušo pieminekļa pamatā (2)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 11. februārī.
  5. «Bauska aizsteigusies Rīgai priekšā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 11. februārī.
  6. «Peeminekļa svinibas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 11. februārī.