Belingshauzeni

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Belingshauzenu dzimtas ģerbonis.
Baronu Belingshauzenu dzimtas ģerbonis.

Belingshauzeni (vācu: von Bellingshausen) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 16. gadsimta. No Sāmsalas tā izplatījās Krievijas impērijas teritorijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Belingshauzenu dzimta ir cēlusies no Lībekas, Heinrihs Billinghusens (miris 1551. gadā) 16. gadsimta pirmajā pusē apmetās Sāmsalā un saimniekoja Kihelkonnas muižā. Hercoga Magnusa laikā viņa dēli ieguva arī Pilguses (Hoheneichen) un Lahetaguses (Lahhetagge) muižas.

Pēc Otrā Ziemeļu kara Zviedrijas karaliene Kristīne 1661. gadā Vidzemes landrātam ģenerālmajoram Johanam Eberhardam fon Belingshauzenam (1604–1655) un viņa pēcnācējiem piešķīra brīvkunga (barona) titulu. 1741. gadā dzimtu uzņēma Sāmsalas bruņniecības matrikulā.

1865. gada 20. decembrī Bellingshauzenu dzimta ieguva arī Krievijas impērijas baronu titulu.

Ievērojami dzimtas pārstāvji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Fabiāns fon Belinshauzens (Fabian Gottlieb Thaddeus von Bellingshausen, Фаддей Фаддеевич Беллинсгаузен, 1778—1852), jūrasbraucējs un kara flotes virsnieks, viens no Antarktīdas pirmatklājējiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]