Bellacord Electro

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bellaccord Electro ražotas skaņuplates etiķete

Bellaccord Electro, zināma arī kā vienkārši Bellacord, bija skaņuplašu rūpnīca, kuru 1931. gadā pēc Nacionālās operas dziedātāja Roberta Vizbuļa ieteikuma[1] nodibināja tolaik Latvijas lielākā grāmatu apgāda "Grāmatu draugs" īpašnieks Helmārs Rudzītis. Uzņēmums atradās Kalnciema ielā 40, bijušās elektronu lampu rūpnīcas Lux teritorijā. Nacionālā romantisma stilā celtajai rūpnīcas administratīvajai ēkai bija stāvs kārniņu jumts.[2] Fabrikā tika izmantotas Vācijā iegādātas firmas Neumann iekārtas (mūsdienās šī firma nodarbojas ar augstas kvalitātes profesionālo mikrofonu ražošanu).[3] Bellacord Electro bija Baltijā vienīgā skaņuplašu fabrika.[1] Līdz ar rūpnīcas nodibināšanu Latvijas mūziķiem radās iespēja savu mūziku ierakstīt un izplatīt Latvijā, pirms tam viņiem bija jādodas uz Londonu vai Berlīni, kur ierakstītās plates pēc tam tika eksportētas uz Latviju.[4]

Padomju okupācijas laikā fabrika tika nacionalizēta, 1941. gadā tā ieguva nosaukumu "Rīgas skaņuplašu fabrika", 1958. gadā tika nosaukta par skaņu plašu fabriku "Līgo".[2] 1964. gadā visas PSRS skaņuplašu fabrikas apvienoja Vissavienības firmā “Melodija”.[2]

Mūsdienās Bellacord plates glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas audiovizuālajā krājumā, kā arī vairākos Latvijas muzejos.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Maija Goluboviča (2016. gada 28. marts) (latviski). Helmars Rudzītis – no sīka tirgotāja līdz Eiropas magnātam. Forbes. Arhivēts no oriģināla 2017-05-14. Atjaunināts: 2018-11-28.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Bellacord- Electro» (latviski). CitaRiga. Skatīts: 2018-11-28.
  3. «Bellaccord Electro». Russian-Records.com (krieviski). Skatīts: 2018-11-28.
  4. Mikrofoni un māksla
  5. «Audiovizuālie izdevumi» (latviski). Latvijas Nacionālā bibliotēka. Skatīts: 2018-11-28.