Kalnciema iela (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Kalnciema iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kalnciema iela
Kalnciema iela
Ielas novietojums Rīgā
Riga Kalnciema iela karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.svg Rīga
Priekšpilsēta Kurzemes rajons
Zemgales priekšpilsēta
Apkaime Āgenskalns, Šampēteris, Pleskodāle, Mūkupurvs
Garums 5140 m
Joslu skaits 1—6
Segums asfalts, bruģis
Sabiedriskais transports
Autobuss 8. 22. 32. 35. 43. 44. 53. 56.
Trolejbuss 5. 9. 12. 25.
Kalnciema iela Vikikrātuvē

Kalnciema iela ir maģistrālā iela Rīgā (Pārdaugavā) un Mārupē. Tā atrodas Āgenskalna, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēs. Kalnciema iela sākas krustojumā ar Daugavgrīvas ielu (virzienā uz Bolderāju) un beidzas pie pilsētas un Mārupes novada robežas, pie autoceļa P133. Kopējais ielas garums ir 5140 metri un tā sastāv no 2—6 braukšanas joslām.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalnciema ielas sākuma posms pirms Pirmā pasaules kara.

Jau Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā Beberbeķu jeb Piņķu ceļa galā pie senās Daugavas pārceltuves izauga neliels ciems. Vēlākās Kalnciema ielas sākuma daļa pie Āgenskalna līča līdz pat 19. gadsimta beigām bija Āgenskalna sabiedriskais centrs — pārceltuve, tirgus laukums, krogs, policijas iecirknis, aptieka un iecienīts izpriecu dārzs ar vasaras teātri, kura izrāžu sākums un beigas bija pieskaņotas pasažieru kuģīša pienākšanas un atiešanas laikiem. 1804. gadā tirgotājs G. Ports tagadējā Kalnciema ielā 30 nopirka lauku māju ar dārzu un piederīgajām būvēm pie Piņķu muižas ceļa. 1812. gada kara laikā, kad pilsētai strauji tuvojās franču armija, gandrīz visas Āgenskalna un koka būves nodedzināja. Porta muižiņas ēku pēc 1812. gada īrējusi "Vasaras biedrība" par savu biedru atpūtas mītni un to nosaukusi par "Fēniksu". 1824. gadā Porta mužiņu apvienoja arī blakus esošo Kollinsu muižiņu Kalnciema ielā 28, apvienojot abas muižiņas izveidoja Fengeru muižiņu. 1842. gada pavasarī muižiņā mājas koncertu sniedz Ferencs Lists.

Vēl 1885. gadā Kalnciema ceļa abās pusēs pletās priežu sils, kas sākās tūlīt aiz Baložu ielas. Kalnciema ielā redzamais koka ēku ansamblis ir daļa no Pārdaugavas koka arhitektūras, starp Melnsila un Slokas ielām vien šodien ir saglabājušās 23 koka celtnes.

Ielas raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalnciema ielai ir četri pārrāvumi, izveidojot piecus atšķirīgus posmus. Pirmais ir Daugavgrīvas ielas pārrāvums. Tas ir neliels ielas posms starp abu virzienu Daugavgrīvas ielām. Otrais pārrāvums ir tieši pirms Kalnciema tilta sākuma, kur iela turpinās kā Lielirbes iela. Kalnciema iela atsākas no Margrietas ielas blakus Kalnciema tiltam. Trešais pārrāvums ir Lielirbes ielas šķērsojums uzreiz aiz Kalnciema tilta, bet ceturtais ir Kārļa Ulmaņa gatves pārrāvums netālu no Kārļa Ulmaņa gatves un Jūrkalnes ielas viadukta.

Pirmais posms ir vienvirziena, tajā var braukt Daugavgrīvas ielas (virzienā no pilsētas centra) virzienā. Kalnciema iela sākas krustojumā ar Raņķa dambi (virzienā uz Bolderāju) un iet rietumu virzienā kā vienvirziena iela. Ielas pirmais posms beidzas 135 metrus tālāk pie krustojuma ar Daugavgrīvas ielu.

Otrais posms sākas aptuveni 60 metrus tālāk ziemeļu virzienā arī krustojumā ar Daugavgrīvas ielu (virzienā uz pilsētas centru). Kalnciema iela turpina virzīties austrumu virzienā kā vienvirziena iela, pa kuru var braukt centra virzienā. Tā sastāv no divām braukšanas joslām. Kalnciema ielai ir savienojumi ar Sētas, Ērģeļu, Krogus un Kaktu ielām. Krustojumā ar Krišjāņa Valdemāra un Slokas ielām Kalnciema iela pārtop par maģistrālo pilsētas ielu ar četrām braukšanas joslām. Tālāk iela savienojas ar Baložu, Alīses, Melnsila un Dreiliņu ielām. Otrais posms beidzas tieši pirms Kalnciema tilta sākuma. Interesanti, ka posmā no Baložu ielas līdz Kalnciema tiltam ielas abās pusēs ir saglabājusies vēsturiskā koka apbūve, kura mijas ar dažām jaunākām ēkām.

Trešais posms sākas pie krustojuma ar Margrietas ielu blakus Kalnciema tiltam. Tagad iela iet dienvidrietumu virzienā. Krustojumā ar Tapešu ielu iela atkal pārtrūkst, jo nav izbūvēta dzelzceļa pārbrauktuve pāri dzelzceļa līnijai Torņakalns—Tukums II. Pēc dzelzceļa iela krustojumā ar Smārdes ielu atkal atsākas. Tālāk iela savienojas ar Krūzes ielu. Trešais posms beidzas krustojumā ar Mazo Nometņu ielu (var teikt, ka iela pārtop Mazajā Nometņu ielā).

Ceturtais posms sākas krustojumā ar Lielirbes ielu iepretīm Kauguru ielai, uzreiz aiz Kalnciema tilta. Iela turpina virzīties dienvidrietumu virzienā. Ielai virzoties caur privātmāju rajonu, tā krustojas ar Fridriha Candera, Irlavas, Ventspils, Rucavas ielām. Tad tā krustojas ar Apuzes ielu no vienas puses un Upesgrīvas ielu no otras puses, tālāk arī ar Remtes, Pleskodāles, Volguntes un Zolitūdes ielām. Ceturtais posms beidzas pie Kārļa Ulmaņa gatves netālu no Kārļa Ulmaņa gatves un Jūrkalnes ielas viadukta. Kalnciema ielai nav tieša savienojuma ar Kārļa Ulmaņa gatvi.

Piektais posms iesākas nedaudz tālāk uz rietumiem arī krustojumā ar Kārļa Ulmaņa gatvi (Kārļa Ulmaņa gatves otrā pusē). Ielai uzreiz ir savienojums ar Valgales ielu, iela virzās rietumu—dienvidrietumu virzienā. Vienā ielas pusē (Rīgas pilsētas puse) atrodas dažas privātmājas, bet otrā ielas pusē Mārupes novadā — klaji lauki. Ielai virzoties tālāk tā savienojas ar Mārupes novada Priekuļu ielu, pēc tam ar Jūrkalnes ielu (ceļš uz lidostu "Rīga", saukts arī par autoceļu P133), tūlīt aiz krustojuma iela krustojas arī ar Mūkupurva ielu. Piektais posms, līdz ar to arī Kalnciema iela, beidzas pie Rīgas pilsētas robežas.

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalnciema ielas pirmais posms, vienvirziena iela attēlā.

Kalnciema iela ir savienota ar šādām ielām:

Pirmais posms

Otrais posms

Trešais posms

Ceturtais posms

Piektais posms

Ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kalnciema iela 1A, īres nams (arhitekts Jānis Alksnis, 1910), krustojumā ar Daugavgrīvas ielu
  • Kalnciema iela 2a, jūgendstila 5 stāvu īres nams (Jānis Alksnis, 1912/1913).
  • Kalnciema iela 2b, jūgendstila 6 stāvu īres nams (Edgars Frīzendorfs, 1913) krustojumā ar Raņķa dambi. Ēka 25.11.2018. cieta ugunsgrēkā, pēc kura ir demontēta ēkas fasāde un pagalma īres nama korpuss.
  • Kalnciema iela 9a, dzīvojamais un biroju nams, kurš sastāv no diviem korpusiem — vēsturiskas koka ēkas, kas pārvietota no Elizabetes ielas 39, un desmitstāvu daudzdzīvokļu ēkas. Ēkas arhitekte Anita Šnitko.[1]
  • Kalnciema iela 10/12, Emīla Dārziņa mūzikas skolas, Rīgas Horeogrāfijas skolas un Rīgas Doma kora skolas ēkas. Skolas priekšā atrodas 1975. gadā uzstādītais piemineklis komponistam Emīlam Dārziņam, tēlnieks Zezostris Ķēdis
  • Kalnciema iela 17A, īres nams ar veikaliem (arh. Heinrihs Kārlis Šēls, 1894) krustojumā ar Baložu ielu
  • Kalnciema iela 18, īres nams ar veikaliem (arh. Heinrihs Devendruss, 1900) krustojumā ar Baložu ielu
  • Kalnciema iela 20, koka īres nams
  • Kalnciema iela 21, bijušais Velmeru nams (arh. Oskars Aleksandrs Johans Bārs, 1910)
  • Kalnciema iela 24, bijusī Engelharta savrupmāja (arh. Jūliuss Pfeifers, 1879)
  • Kalnciema iela 25a, bijusī Vērmaņa savrupmāja (arh. Edmunds fon Trompovskis, 1899)
  • Kalnciema iela 25b, bijusī Amendes savrupmāja (arh. Alfrēds Ašenkampfs, 1899)
  • Kalnciema iela 26, koka īres nams
  • Kalnciema iela 27, koka īres nams
  • Kalnciema iela 29, koka īres nams (arh. Heinrihs Devendruss, 1899)
  • Kalnciema iela 28/30, bijusī Hartmaņa muižiņa, celta 18. gadsimta beigās — 19. gadsimta sākumā baroka un klasicisma stilā.
  • Kalnciema iela 30, bijusī Hartmaņa muižiņas galvenā ēka
  • Kalnciema iela 31/33, koka īres nams, pie ēkas aug Zasulauka kļava, kas ir resnākā un kuplākā kļava Rīgā.
  • Kalnciema iela 32, īres nams ar veikaliem (arh. Aleksandrs Vladimirovs, 1913)
  • Kalnciema iela 32A, īres nams ar veikaliem (arh. Aleksandrs Vladimirovs, 1913)
  • Kalnciema iela 35, koka īres nams, "Kalnciema kvartāls"
  • Kalnciema iela 37, koka īres nams
  • Kalnciema iela 39B, funkcionālisma stila īres nams (arh. Dāvids Zariņš, 1931)
  • Kalnciema iela 40, bijusī elektrospuldžu rūpnīcas a/s "Lux" ēka (arh. Konstantīns Pēkšēns, 1907-1908), vēlāk a/s "Chrono" fabrika, k/s "Tērauds" čuguna lietuve, Rīgas vagonu un mašīnu fabrikas "Fenikss" čuguna lietuve un mehāniskā darbnīca, a/s "M. Bērman" papīru un krāsu fabrika, pirmā latviešu skaņuplašu fabrika "Bellacord Electro", Latvijas PSR laikā skaņuplašu ražošanas firma "Melodija".
  • Kalnciema iela 40F, divstāvu celtne nacionālā romantisma stilā ar stāvu kārniņu jumtu, bijusī elektrospuldžu rūpnīcas A/S "Lux" administrācijas ēka (arh. Konstantīns Pēkšēns, 1907-1908).
  • Kalnciema iela 41, lielveikals "Rimi".
  • Kalnciema iela 42, īres nams (arh. Rūdolfs Frišs, 1899)
  • Kalnciema iela 46, īres nams (arh. Augusts Malvess, 1914)
  • Kalnciema iela 88, degvielas uzpildes stacija "Circle K".
  • Kalnciema iela 90, četrzvaigžņu viesnīca "Elefant Hotel", celta 2008. gadā.[2]
  • Kalnciema iela 118, Rīgas Mūzikas internātvidusskolas ēka (arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings, 1912).
  • Kalnciema iela 160, Rīgas Mūzikas internātvidusskolas 2. ēka.
  • Kalnciema iela 207, tenisa klubs "Enri".[3]

Sabiedriskais transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 8. un 44. maršruta autobusi kursē tikai nelielā ielas posmā, proti, no Ventspils ielas līdz Rucavas ielai.
  • 22. maršruta autobusi virzienā uz lidostu "Rīga" kursē ielas posmā no Slokas ielas līdz Kalnciema tiltam, bet virzienā uz Abrenes ielu tie kursē posmā no Jūrkalnes iela (ceļa uz lidostu "Rīga") līdz Kārļa Ulmaņa gatvei, kā arī posmā no Kalnciema tilta līdz Daugavgrīvas ielai.
  • 32. un 43. maršruta autobusi virzienā no Abrenes ielas kursē posmā no Slokas ielas līdz Kalnciema tiltam, bet atceļā — posmā no Kalnciema tilta līdz Daugavgrīvas ielai.
  • 35. maršruta autobusi virzienā uz Pleskodāli kursē ielas posmā no Slokas ielas līdz Kalnciema tiltam, bet atceļā — posmā no Volguntes un Zolitūdes ielu krustojuma līdz Ventspils ielai un no Kalnciema tilta līdz Daugavgrīvas ielai.
  • 53. maršruta autobusi kursē ielas posmā no slokas un Krišjāņa Valdemāra ielu krustojuma līdz Kalnciema tiltam, kā arī — posmā no Ventspils ielas līdz Apuzes ielai.
  • 5., 12. un 25. maršruta trolejbusi kursē ielas posmā no Slokas un Krišjāņa Valdemāra ielu krustojuma līdz Baložu ielai.
  • 9. maršruta trolejbusi virzienā uz pilsētas centru kursē no Baložu ielas līdz Daugavgrīvas ielai, bet atceļā — tāpat kā 5., 12. un 25. maršruta trolejbusi.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Kalnciema iela 9a - interesanta jaunbūve». wikimapia.org.
  2. «Elefant Hotel». elefanthotel.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 20. augustā.
  3. «Tenisa klubs "Enri"». wikimapia.org.

Koordinātas: 56°56′31″N 24°03′47″E / 56.942°N 24.063°E / 56.942; 24.063