Pāriet uz saturu

Kalnciema iela (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Kalnciema iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kalnciema iela
Kalnciema iela
Ielas novietojums Rīgā
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
Priekšpilsēta Kurzemes rajons
Zemgales priekšpilsēta
Apkaime Āgenskalns, Šampēteris, Pleskodāle, Mūkupurvs
Garums 5140 m
Joslu skaits 1—6
Segums asfalts, bruģis
Sabiedriskais transports
Autobuss 8. 22. 32. 35. 43. 44. 53. 56.
Trolejbuss 5. 9. 12. 25.
Kalnciema iela Vikikrātuvē

Kalnciema iela ir maģistrālā iela Rīgā (Pārdaugavā) un Mārupē. Tā atrodas Āgenskalna, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēs. Kalnciema iela sākas krustojumā ar Daugavgrīvas ielu (virzienā uz Bolderāju) un beidzas pie pilsētas un Mārupes novada robežas, pie autoceļa P133. Kopējais ielas garums ir 5140 metri un tā sastāv no 2—6 braukšanas joslām.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kalnciema ielas sākuma posms pirms Pirmā pasaules kara

Jau Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā Beberbeķu jeb Piņķu ceļa galā pie senās Daugavas pārceltuves izauga neliels ciems. Vēlākās Kalnciema ielas sākuma daļa pie Āgenskalna līča līdz pat 19. gadsimta beigām bija Āgenskalna sabiedriskais centrs — pārceltuve, tirgus laukums, krogs, policijas iecirknis, aptieka un iecienīts izpriecu dārzs ar vasaras teātri, kura izrāžu sākums un beigas bija pieskaņotas pasažieru kuģīša pienākšanas un atiešanas laikiem.

1804. gadā tirgotājs G. Ports tagadējā Kalnciema ielā 30 nopirka lauku māju ar dārzu un piederīgajām būvēm pie Piņķu muižas ceļa. 1812. gada kara laikā, kad pilsētai strauji tuvojās franču armija, gandrīz visas Āgenskalna un koka būves nodedzināja. Porta muižiņas ēku pēc 1812. gada īrējusi "Vasaras biedrība" par savu biedru atpūtas mītni un to nosaukusi par "Fēniksu". 1824. gadā Porta mužiņu apvienoja arī blakus esošo Kollinsu muižiņu Kalnciema ielā 28, apvienojot abas muižiņas izveidoja Fengeru muižiņu. 1842. gada pavasarī muižiņā mājas koncertu sniedza Ferencs Lists.

Vēl 1885. gadā Kalnciema ceļa abās pusēs pletās priežu sils, kas sākās tūlīt aiz Baložu ielas.

Kalnciema ielā redzamais koka ēku ansamblis ir daļa no Pārdaugavas koka arhitektūras, starp Melnsila un Slokas ielām vien šodien ir saglabājušās 23 koka celtnes.

  • Kalnciema ielas koka celtnes krustojumā ar Daugavgrīvas ielu (1898)
    Kalnciema ielas koka celtnes krustojumā ar Daugavgrīvas ielu (1898)
  • Kalnciema iela (ap 1910)
    Kalnciema iela (ap 1910)

Ielas raksturojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kalnciema ielas pirmais posms

Kalnciema ielai ir četri pārrāvumi, izveidojot piecus atšķirīgus posmus. Pirmais ir Daugavgrīvas ielas pārrāvums. Šeit Kalnciema iela ir neliels ielas posms starp Raņķa dambi un Daugavgrīvas ielu. Otrais pārrāvums ir tieši pirms Kalnciema tilta sākuma, kur iela turpinās kā Lielirbes iela. Kalnciema iela atsākas no Margrietas ielas blakus Kalnciema tiltam. Trešais pārrāvums ir Lielirbes ielas šķērsojums uzreiz aiz Kalnciema tilta, bet ceturtais ir Kārļa Ulmaņa gatves pārrāvums netālu no Kārļa Ulmaņa gatves un Jūrkalnes ielas viadukta.

Pirmais posms ir vienvirziena, tajā var braukt Daugavgrīvas ielas virzienā. Kalnciema iela sākas krustojumā ar Raņķa dambi (virzienā uz Bolderāju) un iet rietumu virzienā kā vienvirziena iela. Ielas pirmais posms beidzas 135 metrus tālāk pie krustojuma ar Daugavgrīvas ielu.

Otrais posms sākas aptuveni 60 metrus tālāk ziemeļu virzienā krustojumā ar Daugavgrīvas ielu. Kalnciema iela turpina virzīties austrumu virzienā kā vienvirziena iela, pa kuru var braukt centra virzienā. Tā sastāv no divām braukšanas joslām. Kalnciema ielai šajā posmā ir savienojumi ar Sētas, Ērģeļu, Krogus un Kaktu ielām. Krustojumā ar Krišjāņa Valdemāra un Slokas ielām Kalnciema iela pārtop par maģistrālo pilsētas ielu ar četrām braukšanas joslām. Tālāk iela savienojas ar Baložu, Alīses, Melnsila un Dreiliņu ielām. Otrais posms beidzas tieši pirms Kalnciema tilta sākuma. Posmā no Baložu ielas līdz Kalnciema tiltam ielas abās pusēs ir saglabājusies vēsturiskā koka apbūve, kura mijas ar dažām jaunākām ēkām.

Trešais posms sākas pie krustojuma ar Margrietas ielu blakus Kalnciema tiltam. Tagad iela iet dienvidrietumu virzienā. Krustojumā ar Tapešu ielu iela atkal pārtrūkst, jo nav izbūvēta dzelzceļa pārbrauktuve pāri dzelzceļa līnijai Torņakalns—Tukums II (savienojums pieejams gājējiem un velobraucējiem). Pēc dzelzceļa iela krustojumā ar Smārdes ielu atkal atsākas. Tālāk iela savienojas ar Krūzes ielu. Trešais posms beidzas krustojumā ar Mazo Nometņu ielu (var teikt, ka iela pārtop Mazajā Nometņu ielā).

Ceturtais posms sākas krustojumā ar Lielirbes ielu iepretīm Kauguru ielai, uzreiz aiz Kalnciema tilta. Iela turpina virzīties dienvidrietumu virzienā. Ielai virzoties caur privātmāju rajonu, tā krustojas ar Fridriha Candera, Irlavas, Ventspils, Rucavas ielām. Tad tā krustojas ar Apuzes ielu no vienas puses un Upesgrīvas ielu no otras puses, tālāk arī ar Remtes, Pleskodāles, Volguntes un Zolitūdes ielām. Ceturtais posms beidzas pie Kārļa Ulmaņa gatves netālu no Kārļa Ulmaņa gatves un Jūrkalnes ielas viadukta. Kalnciema ielai nav tieša savienojuma ar Kārļa Ulmaņa gatvi.

Piektais posms iesākas nedaudz tālāk uz rietumiem arī krustojumā ar Kārļa Ulmaņa gatvi (Kārļa Ulmaņa gatves otrā pusē). Ielai uzreiz ir savienojums ar Valgales ielu, iela virzās rietumu—dienvidrietumu virzienā. Vienā ielas pusē (Rīgas pilsētas puse) atrodas jaukta tipa apbūve, bet otrā ielas pusē Mārupes novadā ir arī apbūve, bet vairāk — neapbūvēta teritorija. Ielai virzoties tālāk tā savienojas ar Mārupes novada Priekuļu ielu, pēc tam ar Jūrkalnes ielu (ceļš uz lidostu "Rīga", arī autoceļš P133), tūlīt aiz krustojuma iela krustojas arī ar Mūkupurva ielu. Piektais posms, līdz ar to arī Kalnciema iela, beidzas pie Rīgas pilsētas robežas, kur iela pāriet Mārupes novada Mazajā Gramzdas ielā.

Ielu savienojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalnciema iela ir savienota ar šādām ielām:

Pirmais posms

Otrais posms

Trešais posms

Ceturtais posms

Piektais posms

Ēkas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiedriskais transports

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 8. un 44. maršruta autobusi kursē tikai nelielā ielas posmā, proti, no Ventspils ielas līdz Rucavas ielai.
  • 22. maršruta autobusi virzienā uz lidostu "Rīga" kursē ielas posmā no Slokas ielas līdz Kalnciema tiltam, bet virzienā uz Abrenes ielu tie kursē posmā no Jūrkalnes iela (ceļa uz lidostu "Rīga") līdz Kārļa Ulmaņa gatvei, kā arī posmā no Kalnciema tilta līdz Daugavgrīvas ielai.
  • 32. un 43. maršruta autobusi virzienā no Abrenes ielas kursē posmā no Slokas ielas līdz Kalnciema tiltam, bet atceļā — posmā no Kalnciema tilta līdz Daugavgrīvas ielai.
  • 35. maršruta autobusi virzienā uz Pleskodāli kursē ielas posmā no Slokas ielas līdz Kalnciema tiltam, bet atceļā — posmā no Volguntes un Zolitūdes ielu krustojuma līdz Ventspils ielai un no Kalnciema tilta līdz Daugavgrīvas ielai.
  • 53. maršruta autobusi kursē ielas posmā no slokas un Krišjāņa Valdemāra ielu krustojuma līdz Kalnciema tiltam, kā arī — posmā no Ventspils ielas līdz Apuzes ielai.
  • 5., 12. un 25. maršruta trolejbusi kursē ielas posmā no Slokas un Krišjāņa Valdemāra ielu krustojuma līdz Baložu ielai.
  • 9. maršruta trolejbusi virzienā uz pilsētas centru kursē no Baložu ielas līdz Daugavgrīvas ielai, bet atceļā — tāpat kā 5., 12. un 25. maršruta trolejbusi.

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Kalnciema iela 9a - interesanta jaunbūve». wikimapia.org.
  2. ↑ «Būvkompānija "Merks" nodevusi ekspluatācijā viesnīcu "Elefant Hotel"». tvnet.lv. 2008. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2010. gada 30. maijā.
  3. ↑ «Tenisa klubs "Enri"». wikimapia.org.
Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K
K
Ķ

Koordinātas: 56°56′31″N 24°03′47″E / 56.942°N 24.063°E / 56.942; 24.063

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kalnciema_iela_(Rīga)&oldid=4074674"