Bergenes-Belzenes koncentrācijas nometne

Bergenes-Belzenes koncentrācijas nometne
Bergenes-Belzenes koncentrācijas nometne
	Koncentrācijas nometne
	Memoriālais akmens pie ieejas
	Bergenes-Belzenes koncentrācijas nometne
Koordinātas	52°45′28″N 9°54′28″E / 52.75778°N 9.90778°EKoordinātas: 52°45′28″N 9°54′28″E / 52.75778°N 9.90778°E
Atrašanās vieta	Netālu no Celles Vācijā
Oriģinālais; izmantojuma veids	karagūstekņu nometne
Darbības laiks	1940—1945
Ieslodzītie	Ebreji, poļi, PSRS iedzīvotāji, nīderlandieši, čehi, vācieši, austrieši
Nogalinātie	nezināms (ap 50 tūkstošiem)
Atbrīvošana	1945. gada 15. aprīlī
Ievērojami ieslodzītie	Anna Franka

Bergenes-Belzenes koncentrācijas nometne (vācu: Konzentrationslager Bergen-Belsen) bija koncentrācijas nometne Nacistiskajā Vācijā Otrā pasaules kara laikā. Atrodas netālu no Bergenes un Belzenes, ap 16 km uz ziemeļrietumiem no Celles.

Sākumā izveidota kā karagūstekņu nometne, 1943. gadā daļa no tās pārveidota par koncentrācijas nometni. Sākotnēji tika paredzēts, ka šī būs aizturēšanas nometne ebrejiem, ko apmainīt pret citās valstīs esošajiem vācu karagūstekņiem. Vēlāk nometne tika paplašināta, lai uzņemtu ebrejus no citām koncentrācijas nometnēm. Kopumā bija piecas satelītnometnes.

Nometne celta apmēram 10 tūkstošu ieslodzīto uzņemšanai, tomēr kara beigās pēc ebreju atsūtīšanas no citām koncentrācijas nometnēm Bergenē-Belzenē atradās 60 tūkstoši ieslodzīto, lielākajai daļai no viņiem nebija ne pajumtes, ne ēdiena. Lai arī šeit nebija gāzes kameru, no bada, pārslodzes, slimībām, izsitumu tīfa epidēmijas laikā no 1945. gada janvāra līdz aprīļa vidum nomira vairāk nekā 35 tūkstoši cilvēku. Šajā nometnē 1945. gada martā nomira arī Anna Franka, kuras dienasgrāmata kļuva slavena visā pasaulē.

Nometni 1945. gada 15. aprīlī atbrīvoja britu karaspēks. Karavīri atklāja apmēram 60 tūkstošus ieslodzīto, no kuriem lielākā daļa bija nopietni slimi, kā arī 13 tūkstošus neapbedītu līķu. Šī bija pirmā no atbrīvotajām lielajām koncentrācijas nometnēm. 48 nometnes darbinieki tika tiesāti, 11 no tiem tika piespriests nāvessods. Pēc kara netālu no koncentrācijas nometnes tika atvērta pārvietoto personu nometne, kas kļuva par lielāko Vācijā. Lielākā daļa tās iemītnieku vēlāk emigrēja uz Izraēlu.