Šajā sadaļā dilstošā secībā ir uzskaitītas valstis, kurām ir bijis vislielākais karagūstekņu skaits kopš Otrā pasaules kara sākuma. Tie ir arī lielākie skaitļi jebkurā karā kopš Konvencijas par attieksmi pret karagūstekņiem stāšanās spēkā 1931. gada 19. jūnijā. PSRS nebija parakstījusi Ženēvas konvenciju.[1]
apmēram 3 miljoni PSRS gūstā (474 967 miruši (15,2%))[2] (Vēsturnieks Rīdigers Overmans atzīst, ka padomju gūstā varētu būt miruši apmēram 1 milj. karavīru. Vēsturnieks uzskata, ka šajā skaitā ietilpināmi arī daudzi, kas skaitās bezvēsts pazudušie.)[3]
nezināms skaits Dienvidslāvijā, Polijā, Nīderlandē, Beļģijā, Dānijā (lielākais vācu karagūstekņu mirstības procents bija Dienvidslāvijā, vairāk par 50%)[4]
apmēram 4,5 miljoni rietumu sabiedroto gūstā vēl pirms formālas Vācijas kapitulācijas, vēl 3 milj. pēc kapitulācijas sabiedrotajiem
↑Clark, Alan Barbarossa: The Russian-Geran Conflict 1941—1945 p. 206, ISBN 0-304-35864-9
↑ 2,02,1Soviet Casualties and Combat Losses in the Twentieth Century, Greenhill Books, London, 1997, G. F. Krivosheev, editor (ref. Streit)
↑Rüdiger Overmans: "Die Rheinwiesenlager 1945" in: Hans-Erich Volkmann (ed.): Ende des Dritten Reiches — Ende des Zweiten Weltkrieges. Eine perspektivische Rückschau. Herausgegeben im Auftrag des Militärgeschichtlichen Forschungsamtes. Munich 1995. ISBN 3-492-12056-3, p. 277
↑Kurt W. Böhme: "Die deutschen Kriegsgefangenen in Jugoslawien", Band I/1 der Reihe: Kurt W. Böhme, Erich Maschke (eds.): Zur Geschichte der deutschen Kriegsgefangenen des Zweiten Weltkrieges, Bielefeld 1976, ISBN 3-7694-0003-8, pp. 42—136, 254
.svg){kind=small}
Trešais reihs
PSRS
.svg){kind=small}
Francija
Polija
.svg){kind=small}
Apvienotā Karaliste
Irāka
.svg){kind=small}
Itālijas Karaliste
ASV
Pakistāna
.svg){kind=small}
Japānas Impērija
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karagūsteknis.
