EIGRP

Vikipēdijas lapa

EIGRP (angļu: Enhanced Interior Gateway Routing Protocol) ir dinamisks maršrutēšanas protokols, kuru 1994.gadā, modernizējot savu IGRP protokolu izstrādāja CISCO korporācija. Viens no modernizācijas mērķiem bija nodrošināt bezklases starpdomēnu maršrutēšanas atbalstu. EIGRP protokols tiek uzskatīts par vienkāršāku nekā IETF izstrādātais OSPF protokols un to izmantojot ir nepieciešami salīdzinoši mazāki maršrutētāja resursi.

Sākotnēji CISCO piederēja ekskluzīvas tiesības izmantot protokolu tikai savos maršrutētājos. Tomēr no 2013.gada tas ir pieejams visiem ražotājiem.

EIGRP tiek uzskatīts par distances-vectora tipa protokolu un tas īsākā maršruta noteikšanai izmanto DUAL (angl. Diffusing update algorithm) mehānismu, kurā kopējā ceļa noteikšanai tiek izmantotas trīs veidu tabulas:

  • kaimiņu iekārtu tabula – satur ierakstus (adresi) par katru maršrutētāju, kas ir fiziski pieslēgts konkrētajam maršrutētājam.
  • topoloģijas tabula – satur ierakstus par visiem autonomās sistēmas maršrutiem. Ieraksti tiek iegūti no kaimiņu iekārtu tabulām. Topoloģijas tabulā atrodamos ceļus maršrutētājs neizmanto līdz tam brīdim kamēr tie nav ievietoti maršrutēšanas tabulā.
  • maršutēšanas tabula – satur ierakstus par labāko iespējamo maršrutu, kas tiek iegūti no topoloģiju tabulas.

EIGRP algoritma īpatnības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Savietojams ar IGRP protokolu;
  • Atbalsta bezklases starpdomēnu maršrutēšanu (CIDR);
  • Pārsūta izmaiņas arhitektūrā, nevis visu maršrutēšanas tabulu;
  • Atbalsta slodzes sadalīšanu paralēlos savienojumos;
  • Iespējama autentifikācija (izmanto MD5);
  • Periodiski pārbauda maršruta pieejamību un izmaiņu gadījumā pārsūta informāciju kaimiņu iekārtām;
  • EIGRP administratīvā distances vērtība autonomās sistēmas robežās ir 90.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

EIGRP apraksts CISCO lapā