Bezpeļņas organizācija

Bezpeļņas organizācija ir bezpeļņas apkalpošanai, labdarībai, produkcijas ražošanai vai citiem mērķiem izveidota organizācija, kuras dalībnieku nolūks nav gūt peļņu.

Bezpeļņas organizācijas var darboties dažādās juridiskajās formās, piemēram, kā biedrības, nodibinājumi, sabiedriskā labuma organizācijas vai kooperatīvā sabiedrības ar ierobežotu peļņas sadales principu. Latvijā to darbību regulē vairāki normatīvie akti, tostarp Biedrību un nodibinājumu likums.

Atšķirībā no komercsabiedrībām, bezpeļņas organizācijām iegūtie ienākumi tiek novirzīti organizācijas darbības nodrošināšanai, projektu īstenošanai vai sabiedriskā labuma aktivitātēm. Tās var finansēt savu darbību no ziedojumiem, biedru naudām, grantiem, valsts vai pašvaldību atbalsta, kā arī no saimnieciskās darbības, ja tā kalpo organizācijas mērķu sasniegšanai.

Daudzas bezpeļņas organizācijas darbojas tādās jomās kā sociālā palīdzība, cilvēktiesību aizsardzība, dzīvnieku aizsardzība, veselības aprūpe, izglītība un kultūra. Starptautiski pazīstami piemēri ir Starptautiskais Sarkanais Krusts un Greenpeace.

Vēsture

Bezpeļņas organizāciju pirmsākumi saistāmi ar labdarības, reliģisko kopienu un savstarpējās palīdzības tradīcijām. Jau senajās sabiedrībās pastāvēja organizētas palīdzības formas nabadzīgajiem, slimajiem un ceļotājiem.

Viduslaikos Eiropā nozīmīgu lomu spēlēja baznīcas institūcijas, klosteri, hospitāļi un brālības, kas sniedza sociālo palīdzību, uzturēja skolas un slimnīcas. Vēlāk, attīstoties pilsētām un pilsoniskajai sabiedrībai, radās dažādas biedrības, profesionālās apvienības un labdarības fondi.

19. un 20. gadsimtā bezpeļņas organizācijas kļuva par nozīmīgu pilsoniskās sabiedrības daļu. Tās iesaistījās izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, cilvēktiesību un vides aizsardzības jautājumos. Šajā laikā daudzās valstīs tika izveidots tiesiskais regulējums biedrību, fondu un citu nekomerciālu organizāciju darbībai.

Latvijā sabiedrisko organizāciju attīstība bija cieši saistīta ar nacionālās atmodas kustību, kultūras biedrībām, izglītības organizācijām un savstarpējās palīdzības biedrībām. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bezpeļņas sektors attīstījās kā daļa no demokrātiskas pilsoniskās sabiedrības, īpaši biedrību, nodibinājumu un sabiedriskā labuma organizāciju formā.