Peļņa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Peļņa ir naudas summa, ko gūst pārdodot produktus pēc izmaksu atskaitīšanas (t.s. bruto peļņa). Peļņa pēc nodokļu atskaitīšanas ir neto jeb tīrā peļņa. Izšķir dažādus peļņas rādītājus. Tos regulē Starptautiskie (ES) un Latvijas grāmatvedības standarti.[1]

Peļņas gūšana ir viens no galvenajiem motivējošiem faktoriem uzņēmējdarbībā. Valstīs, kur ekonomikas pamatā ir tirgus attiecības, peļņas lielums parasti netiek ierobežots. Taču uzņēmējdarbības praksē pastāv jēdziens, kā normāla vai taisnīga peļņa. Ar to parasti saprot tirgū brīvā konkurencē izveidojušos peļņas līmeni.

Peļņas līmenis kalpo arī par rādītāju kapitālieguldījumu plūsmai ekonomikā. Tā, ja kādā uzņēmējdarbības joma tiek novērots salīdzinoši augsts peļņas līmenis, šajā jomā sāk ieplūst ieguldījumi no nozarēm, kur peļņas līmenis tobrīd ir zemāks par normālo. Tādējādi tirgus pats regulē lielāko daļu no kapitālu plūsmām.

Tā kā lielākas peļņas iespējas parasti ir jaunu, inovatīvu produktu ražošanā, tad brīva kapitālu kustība veicina resursu koncentrāciju šādās sfērās, tādējādi stimulējot arī tehnisko progresu un ekonomisko attīstību kopumā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]