Bezsamaņa

The Faint, c. 1744

Bezsamaņa (latīņu: syncope) ir stāvoklis, kad indivīds nav spējīgs apzināties apkārtējo vidi, nereaģē uz stimuliem un nevar veikt apzinātas darbības. Bezsamaņas stāvoklis var būt īslaicīgs vai ilgstošs un var būt saistīts ar dažādiem medicīniskiem stāvokļiem vai traumām.

Ārstēšana ir atkarīga no cēloņa. Piemēram, ja bezsamaņu izraisa alkohola vai narkotiku intoksikācija, tad var būt nepieciešama detoksikācija. Ja cēlonis ir slimība, tad nepieciešama tās pienācīga ārstēšana.

Bezsamaņas prognoze ir atkarīga no cēloņa un smaguma pakāpes. Dažos gadījumos pacienti var pilnībā atgūties, bet citos gadījumos bezsamaņa var novest pie ilgstošām sekām vai pat nāves. Savlaicīga medicīniska iejaukšanās ir svarīga, lai uzlabotu prognozi un rezultātus.

Bezsamaņas cēloņi

Bezsamaņa var rasties dažādu iemeslu dēļ, tostarp:

1. Traumas: galvas traumas, kas var izraisīt smadzeņu bojājumus.
2. Medikamenti: noteiktu medikamentu, piemēram, anestēzijas līdzekļu, pārdozēšana, vai citas zāļu blakusparādības.
3. Slimības: smagas slimības, piemēram, insults, epilepsija, vai smaga infekcija (piemēram, meningīts).
4. Alkohola vai citu vielu intoksikācija: pārmērīga alkohola vai narkotiku lietošana var izraisīt bezsamaņu.
5. Sirds un asinsvadu problēmas: sirdsdarbības traucējumi, kas samazina asins plūsmu uz smadzenēm.
6. Hipoglikēmija: zems glikozes līmenis asinīs var izraisīt apziņas zudumu.

Bezsamaņas veidi

Bezsamaņas stāvoklis var tikt iedalīts vairākās kategorijās:

1. Samaņas zudums — pilnīga apziņas zaudēšana, kad cilvēks nereaģē uz apkārtējiem stimuliem.
2. Apsēstība — šajā stāvoklī cilvēks var rīkoties automātiski, bet nespēj apzināties savas darbības.
3. Koma — ilgstošs bezsamaņas stāvoklis, kad indivīds neizsaka reakciju uz ārējiem stimuliem un neizdod nekādas apzinātas reakcijas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bezsamaņa.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)