Bifenils

Vikipēdijas lapa
Bifenils

Bifenila struktūrformula

Bifenila molekulas modelis
(redzams, ka benzola gredzeni
novietoti perpendikulāri viens otram)
Ķīmiskā formula C12H10
Molmasa 154,21 g/mol
Blīvums 1040 kg/m3
Kušanas temperatūra 68,9 °C
Viršanas temperatūra 256 °C

Bifenils (difenils, fenilbenzols, lemonēns, 1,1'-bifenils, C6H5−C6H5) ir bezkrāsaina kristāliska viela (spīdīgas plāksnītes) ar īpatnēju, patīkamu smaržu. Bifenils ir bicikliskais aromātiskais ogļūdeņradis ar izolētiem (nekondensētiem) benzola gredzeniem, kas tieši savienoti savā starpā. Nešķīst ūdenī.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bifenils atrodams akmeņogļu darvā.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bifenilu var iegūt, laižot karstus benzola tvaikus pāri piemērotam katalizatoram.

Bifenils rodas, kondensējoties divām jodbenzola vai brombenzola molekulām nātrija vai vara klātbūtnē:

2C6H5I +2Na → C6H5−C6H5 + 2NaI

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bifenila molekulā benzola gredzeni spēj griezties ap tos savienojošo saiti. Orto-pozīcijās aizvietotajiem bifeniliem šī rotācija ir traucēta, jo aizvietotāji mehāniski ķeras cits aiz cita, tādēļ šādiem savienojumiem var piemist optiskā aktivitāte.

Bifenila īpašības līdzīgas citiem arēniem (viegli nitrējas un sulfurējas).

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lieto kā izejvielu ķīmisko krāsvielu rūpniecībā. Bifenila hloratvasinājumus (polihlorētos bifenilus jeb PCB) lieto kā dielektriskus šķidrumus augstsprieguma transformatoru un kondensatoru ražošanā. Šie savienojumi ir stipri toksiski un nenoārdās apkārtējā vidē, tādēļ to izmantošana mūsdienās tiek ierobežota.

Tā kā bifenils nomāc sēnīšu augšanu, to lieto kā pārtikas konservantu (E230), it īpaši citrusaugļu aizsardzībai pārvadāšanas laikā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]