Pāriet uz saturu

Billijs Džoels

Vikipēdijas lapa
Billijs Džoels
Billy Joel
Billijs Džoels 2009. gadā
Galvenā informācija
Dzimis 1949. gada 9. maijā (77 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Bronksa, Ņujorka, ASV
Žanri Roks, pops, džezs, klasiskā mūzika

Viljams Mārtins "Billijs" Džoels (angļu: William Martin "Billy" Joel; dzimis 1949. gada 9. maijā) ir amerikāņu dziedātājs, dziesmu autors un pianists. Iesaukts par "Klavieru vīru" (Piano Man) pēc viņa 1973. gada populārās dziesmas ar tādu pašu nosaukumu,[1][2] Džoels guvis ievērojamus panākumus kā solomākslinieks kopš 20. gadsimta 70. gadiem. Laika posmā no 1971. līdz 1993. gadam viņš izdeva 12 studijas albumus popa un roka žanros, bet 2001. gadā izdeva klasiskās mūzikas kompozīciju albumu. Ar vairāk nekā 160 miljoniem pārdotu ierakstu visā pasaulē Džoels ir viens no visu laiku vislabāk savus ierakstus pārdevušajiem māksliniekiem[3] un viens no savus ierakstus visvairāk pārdevušajiem solomāksliniekiem visā ASV.[4] Viņa 1985. gada labāko dziesmu apkopojuma albums Greatest Hits – Volume I & Volume II ir viens no pārdotākajiem albumiem ASV.[5]

Džoels dzimis Bronksā, Ņujorkā, un uzaudzis Longailendā, kur pēc mātes uzstājības sāka apmeklēt klavierstundas. Pēc vidusskolas pamešanas, lai veidotu mūzikas karjeru, Džoels piedalījās divās neilgi pastāvošās grupās, The Hassles un Attila, pirms parakstīja ierakstu līgumu ar Family Productions un uzsāka solokarjeru ar savu debijas albumu Cold Spring Harbor (1971). 1972. gadā Džoels piesaistīja Columbia Records uzmanību pēc tam, kad dzīvā uzstāšanās radiopārraidē ar dziesmu Captain Jack kļuva populāra Filadelfijā, mudinot viņu parakstīt jaunu ierakstu līgumu ar uzņēmumu, ar kuru viņš izdeva savu otro albumu Piano Man (1973). Pēc Streetlife Serenade (1974) un Turnstiles (1976) Džoels guva kritiķu atzinību un komerciālus panākumus ar The Stranger (1977). Tas kļuva par Columbia visvairāk pārdoto ierakstu, pārdodot vairāk nekā 10 miljonus kopiju un radot hitu singlus Just the Way You Are, Movin' Out (Anthony's Song), Only the Good Die Young, She's Always a Woman, Scenes from an Italian Restaurant un Vienna.

Džoela albums 52nd Street (1978) bija pirmais albums, kas sasniedza pirmo vietu Billboard 200 topā. Glass Houses (1980) bija mēģinājums nostiprināties kā roka māksliniekam, tajā iekļautas dziesmas It's Still Rock and Roll to Me (Džoela pirmais singls, kas sasniedza Billboard Hot 100 topa virsotni), You May Be Right, Don't Ask Me Why un Sometimes a Fantasy. The Nylon Curtain (1982) radās vēlmes radīt liriskāku un melodiski ambiciozāku mūziku rezultātā. An Innocent Man (1983) kalpoja kā veltījums mūzikas žanriem, ar kuriem Džoels bija audzis 20. gadsimta 50. gados, piemēram, ritmblūzam un doo-wop; tajā iekļautas Tell Her About It, Uptown Girl un The Longest Time — trīs no viņa pazīstamākajām dziesmām. Pēc River of Dreams (1993) Džoels lielākoties pārtrauca albumu radīšanu, lai gan vēlāk izdeva Fantasies & Delusions (2001), kurā bija iekļautas viņa komponētās klasiskās kompozīcijas. Džoels ierunāja balss lomu 1988. gada Disney animācijas filmā "Olivers un draugi", izpildot dziesmu Why Should I Worry?, un piedalījās vairāku filmu skaņu celiņu veidošanā, tostarp Easy Money (1983), Ruthless People (1986), "Savējo līga" un Honeymoon in Vegas (abas 1992. gada).[6] Džoels atgriezās pie jaunas mūzikas komponēšanas ar 2024. gada singlu Turn the Lights Back On.

Džoelam ir bijusi veiksmīga koncertu karjera, uzstājoties visā pasaulē. 1987. gadā viņš kļuva par vienu no pirmajiem māksliniekiem, kas sarīkoja roka tūri Padomju Savienībā. Džoelam ir bijuši 33 Top 40 hiti ASV,[7] no kuriem trīs (It's Still Rock and Roll to Me, Tell Her About It un We Didn't Start the Fire) sasniedza Billboard Hot 100 topa virsotni. Viņš ir nominēts 23 Grammy balvām, iegūstot sešas, tostarp "Gada albums" par 52nd Street. Džoels tika uzņemts Dziesmu autoru slavas zālē 1992. gadā, Rokenrola slavas zālē 1999. gadā[8] un Longailendas mūzikas slavas zālē 2006. gadā. Viņš saņēma 2001. gada Džonija Mersera balvu no Dziesmu autoru slavas zāles[9] un tika godināts 2013. gada Kenedija centra godalgās.[10]

Diskogrāfija

[labot | labot pirmkodu]
Studijas albumi

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Kreps, Daniel (December 18, 2022). "Billy Joel Postpones Madison Square Garden Show Due to Viral Infection and Vocal Rest". Rolling Stone.
  2. ↑ Marc Fortier. «Billy Joel, Stevie Nicks to Play Gillette Stadium in 2023. Here's How to Get Tickets». NBC Boston, 2022. gada 8. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 28. decembris. Skatīts: 2022. gada 28. decembris.
  3. ↑ Glenn Gamboa. «Billy Joel named Kennedy Center honoree». Newsday, 2013. gada 12. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. septembris. Skatīts: 2013. gada 15. oktobris.
  4. ↑ «Top Selling Artists». Recording Industry Association of America. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. augusts. Skatīts: 2012. gada 8. jūnijs.
  5. ↑ «Top Selling Albums». Recording Industry Association of America. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. jūnijs. Skatīts: 2012. gada 11. septembris.
  6. ↑ Jonathan Takiff. «When movies get note-worthy». Philadelphia Daily News, 1992. gada 22. septembris. 33. lpp. – caur Newspapers.com.
  7. ↑ Paumgarten, Nick (October 27, 2014). "Thirty-Three-Hit Wonder". The New Yorker 90 (33): 54 ff. (Online article dated October 20).
  8. ↑ «Billy Joel». Rock & Roll Hall of Fame (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. oktobris. Skatīts: 2017. gada 19. janvāris.
  9. ↑ «Billy Joel: Johnny Mercer Award». Songwriters Hall of Fame. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 21. jūlijs.
  10. ↑ «Billy Joel». The Kennedy Center.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Billijs_Džoels&oldid=4369715"