Bināri kodēta decimāla pierakste

Vikipēdijas lapa
Binārais pulkstenis izmanto gaismas diodes, lai parādītu binārās vērtības. Šai pulkstenī katrs gaismas diožu stabiņš parāda bināri kodētu decimālciparu no pulksteņa laika.

Bināri kodēta decimāla pierakste, bināri kodēta decimāla notācija jeb BCD (angļu: binary-coded decimal notation, binary-coded decimal representation) ir bināri kodēta notācija, kurā ar bināru numerāli atsevišķi kodēts katrs decimālcipars.[1] Parasti viena decimālcipara pierakstam izmanto 4 vai 8 bitus. Piemēram, skaitlis 31110 binārajā sistēmā tiks pierakstīts kā 1 0011 01112, bet 8421-BCD (izplatītākais variants, 4 biti uz decimālciparu) pierakstā kā 0011 0001 0001BCD.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bināri kodēta decimāla pierakste izmanto apstākli, ka jebkura decimālcipara pierakstam pietiek ar četriem bitiem. Vispopulārākajā paveidā 8421-BCD decimālciparus uz binārām vērtībām konvertē pēc sekojošas tabulas:

Decimālcipars BCD
8 4 2 1
0 0 0 0 0
1 0 0 0 1
2 0 0 1 0
3 0 0 1 1
4 0 1 0 0
5 0 1 0 1
6 0 1 1 0
7 0 1 1 1
8 1 0 0 0
9 1 0 0 1

Tā kā vairums datoru apstrādā 8 bitu baitus, iespējami divi bināri kodēta decimāla pierakstes paveidi:

  • nepakota: katru decimālciparu kodē vienā baitā, atlikušos četrus bitus atstājot neizmantotus;
  • pakota: vienā baitā kodē divus decimālciparus, katru savā pusbaitā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]