Pāriet uz saturu

BioNTech

Vikipēdijas lapa
BioNTech SE
Tips Eiropas komercsabiedrība
Darbības joma biotehnoloģijas
Dibināts 2008. gads
Galvenais birojs Mainca, Reinzeme-Pfalca, Karogs: Vācija Vācija
Produkti aktīvie imūnterapijas līdzekļi
Tīmekļa vietne biontech.de
BioNTech galvenais birojs Maincā
Pudelīte ar BNT162b2 vakcīnu

BioNTech SE ir Vācijas biotehnoloģiju uzņēmums. Tā galvenais birojs atrodas Maincā. Uzņēmums ir dibināts 2008. gadā.

BioNTech izstrādā un ražo aktīvos imūnterapijas līdzekļus, kas paredzētas pacientiem individuāli raksturīgām pieejām slimību ārstēšanā. Uzņēmums izstrādā zāles, kuru pamatā ir mRNS, izmantošanai kā individualizētu vēža imūnterapiju, kā vakcīnas pret infekcijas slimībām un kā olbaltumvielu aizstājterapiju retām slimībām, kā arī inženiertehnoloģijas šūnu terapiju, jaunu antivielu un mazu molekulu imūnmodulatorus kā vēža ārstēšanas iespējas. 2020. gadā BioNTech kopā ar Pfizer izstrādāja RNS vakcīnu BNT162b2, lai novērstu COVID-19 infekcijas.

BioNTech SE Amerikas depozitārās akcijas tiek kotētas Nasdaq fondu biržā (kods BNTX). Lielākā akciju turētāja ir Štringmanna (Strüngmann) ģimene. Citi lielākie akcionāri: Fidelity Management & Research Company, Invus, Janus Henderson Investors, MIG Fonds, Redmile Group, Salvia un vairākas Eiropas ģimenes.[1]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Uzņēmumu BioNTech AG 2008. gadā dibināja turku izcelsmes ārstu pāris Ugurs Šahins (Uğur Şahin) un Ezlema Titedži (Özlem Türeci), Kristofs Hūbers (Christoph Huber) un citi investori ar ieguldījumu 150 miljonu euro apmērā. Uzņēmuma darbība bija vērsta uz individualizētas imūnterapijas tehnoloģiju un zāļu izstrādi un ražošanu. 2009. gadā tika iegādāts gēnu terapijas uzņēmums EUFETS (tagad BioNTech IMFS) un uzņēmums JPT Peptide Technologies GmbH, kas nodarbojās ar peptīdu bāzēties pakalpojumiem.

Laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam BioNTech publicēja daudzus pētījumu rezultātus par mRNA mehānismiem. Sākot no 2015. gada ar dažādiem uzņēmumiem un zinātniskām iestādēm tika noslēgtas sadarbības un komercializācijas programmas. Šajā laikposmā BioNTech iesniedza vairākus patentu pieteikumus un izstrādāja daudzslāņainu stratēģiju, lai aizsargātu savu intelektuālo īpašumu dažādās tehnoloģiju platformās un to piemērošanu vēža un citu nopietnu slimību ārstēšanā. 2016. gada aprīlī no Vācijas uzņēmuma 4SC AG tika nopirkta pirmsklīnisko pētījumu nodaļa 4SC Discovery GmbH, kas iekļauta nesen dibinātā meitas uzņēmumā BioNTech Small Molecules GmbH.[2] 2018. gada augustā BioNTech slēdza sadarbība līgumu ar ASV uzņēmumu Pfizer, lai izstrādātu mRNA bāzētas vakcīnas pret gripu. 2019. gada 4. janvārī akcionāri nolēma uzņēmumu reorganizēt no akciju sabiedrības (AG) uz Eiropas komercsabiedrību (SE). 23. janvārī tika paziņots, ka BioNTech no uzņēmuma MAB Discovery GmbH iegādāsies antivielu veidošanas nodaļu. 8. maijā no ASV uzņēmuma MabVax Therapeutics Holding, Inc iegādāsies antivielu biznesu. 2019. gada septembrī BioNTech no Bila un Melindas Geitsu fonda saņēma 55 miljonu ASV dolāru ieguldījumu ar iespēju vēlāk šo ieguldījumu summu divkāršot. 2019. gada 10. oktobrī BioNTech Amerikas depozitārija akcijas sāka kotēt Nasdaq Global Select Market ar simbolu BNTX. Uzņēmums no sākotnējā publiskā piedāvājuma ieguva kopējos bruto ieņēmumus 150 miljonu dolāru apmērā. 2020. gada 16. janvārī BioNTech paziņoja, ka iegādāsies ASV uzņēmumu Neon Therapeutics, Inc., kas izstrādā inovatīvas antigēnu bāzētas T šūnu ārstniecības metodes; darījums pabeigts 6. maijā.

2020. gada 17. martā tika paziņots, ka BioNTech un Pfizer sadarbosies RNS vakcīnas BNT162b2 izstrādē un ražošanā COVID-19 infekciju profilaksei. Apvienotās Karalistes valdība 2020. gada 2. decembrī piešķīra pagaidu atļauju BNT162b2 vakcinācijai Apvienotajā Karalistē. Dažas dienas vēlāk vakcīna saņēma ārkārtas apstiprinājumu arī Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, un Šveicē. Eiropas Komisija 2020. gada 21. decembrī apstiprināja BioNTech un Pfizer koronavīrusa vakcīnu saskaņā ar Eiropas Zāļu aģentūras pozitīvu ieteikumu. Papildus COVID-19 vakcīnu izstrādei uzņēmums paplašināja savu onkoloģijas izstrādes programmu un zāļu ražošanas jaudas.

2022. gada februārī uzņēmums ieviesa modulāru sistēmu BioNTainer, kas paredzēta uz mRNA balstītu zāļu decentralizētai un mērogojamai ražošanai dažādās vietās. Pirmā BioNTainer bāzētā ražotne tika atklāta 2023. gada decembrī Ruandā, Kigali, kļūstot par BioNTech pirmo ražotni Āfrikā. Tajā pašā mēnesī BioNTech paziņoja par sadarbību ar Austrālijas Viktorijas štatu, lai Melburnā uzbūvētu BioNTainer bāzētu klīniskā mēroga mRNA ražotni.

2023. gada 10. janvārī BioNTech vienojās iegādāties iegādājās Apvienotās Karalistes mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzņēmumu InstaDeep, lai nostiprinātu uz mākslīgo intelektu balstīto pieeju zāļu izstrādē.[3] BioNTech jau kopš 2019. gada sadarbojās ar InstaDeep vēža zāļu izstrādē, un 2022. gadā paplašināja savu partnerību, lai izveidotu agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas ļautu atklāt bīstamus SARS-CoV-2 variantus. InstaDeep iegādes darījums tika pabeigts 31. jūlijā.

2024. gada decembrī par aptuveni vienu miljardu ASV dolāru tika iegādāts Ķīnas biotehnoloģiju uzņēmums Biotheus, ar kuru jau bija noslēgts globāls licencēšanas un sadarbības līgums.

2025. gada jūnijā BioNTech iegādājās Vācijas biofarmācijas uzņēmumu CureVac, bijušo konkurentu sacensībā par COVID-19 vakcīnu. Darījuma vērtība tika novērtēta aptuveni 1,25 miljardu ASV dolāru apmērā. Tajā pašā mēnesī BioNTech noslēdza partnerību ar ASV uzņēmumu Bristol Myers Squibb, lai kopīgi attīstītu un komercializētu BNT327, kas pazīstams arī kā pumitamigs. Šis kandidāts tiek pētīts vairākos vēža klīniskajos pētījumos, un tā mērķis ir pastiprināt imūnreakcijas pret audzējiem.

2026. gada janvārī uzņēmums BioNTech sadarbībā ar Pensilvānijas Universitāti paziņoja par 50 miljonu ASV dolāru liela dzīvības zinātņu fonda izveidi. Penn-BioNTech Innovative Therapeutics Seed (PxB) fonds investēs sākumposma un A sērijas uzņēmumos, kuros universitāšu pētnieki izstrādā terapijas līdzekļus, diagnostikas metodes, digitālās platformas un pētniecības rīkus.

2026. gada maijā BioNTech paziņoja, ka pārtrauks COVID-19 vakcīnas ražošanu Vācijā, un nodos tās ražošanu uzņēmumam Pfizer, jo pieprasījums pēc Covid-19 vakcīnām jau vairākus gadus samazinājās. Pārstrukturēšanas ietvaros BioNTech plānoja slēgt savas ražotnes Marburgā, Idāra-Oberšteinā un Singapūrā, kā arī ražotnes, kas piederēja iegādātajam uzņēmumam CureVac. Saskaņā ar žurnāla Der Spiegel informāciju, uzņēmums pārorientējas uz onkoloģiju.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]